Gadu laikā šīs plēsēju sugas daudzveidība Latvijā ir palielinājusies. Ozoliņš norāda, ka šakāļi vietējo plēsēju izplatību neapdraud.
Aitkopjiem jāuzmanās
„Izplatības centrs ir Zemgale, ap Jelgavu, bet ir arī Kurzemē, līdz pat Ventspilij, ir vairākas ziņas no Vidzemes un pat no Latgales.
Visas liecības rāda, ka šakāļi ir nostabilizējušies un vairojas Latvijas teritorijā. Ziņu par postījumiem mājdzīvniekiem nav, bet teorētiski aitkopjiem jāņem vērā, ka pie mums dzīvo vēl viena plēsēju suga," Latvijas Radio stāsta Ozoliņš.
Pastāv viedoklis, ka zeltainais šakālis Latvijā ienācis no dienvidaustrumiem caur Ukrainu un Baltkrievijas ziemeļdaļu vai arī caur Lietuvu.
Pirmoreiz šakālis Latvijā bija nomedīts 2013. gada decembrī pie Jelgavas. Turpmākajos gados vēl vairāki indivīdi nomedīti Zemgalē un Kurzemē.
Bara dzīvnieks
Šakālis ir vidēji liels dzeltenīgi pelēks līdz zeltaini brūns plēsējs, kura ķermeņa garums no 75 līdz 110 centimetriem, augstums skaustā līdz 50 centimetriem, maksimālais svars – līdz 15 kilogramiem. Dzīvnieks ir ar diezgan garu asti, Latvijas Radio stāstīja Valsts meža dienesta Dienvidlatgales virsmežniecības virsmežzinis Vilmārs Skutelis.
“Šakālis ir līdzīgs lapsai, arī nedaudz vilkam. Tāpēc tos no attāluma var sajaukt,” sacīja Skutelis.
Šakāļi ir bara dzīvnieki, ja manīts viens, visticamāk, būs vēl, tāpēc situācija jāuzmana, saka meža un medību speciālisti.
Grūti konkurēt ar vilkiem
"Šakālis apmetas tādās vietās, kas līdzinās viņa ierastajai videi, tie nav lieli meža masīvi, tā ir stepei līdzīga ainava, niedrāji, mitrāji. Šakāļu barība ir dažādi, sīki dzīvnieki, Latvijas šakāļos bija atrasta stirnas atliekas, bet tas nav pierādījums, ka tā bijusi dzīva.
Viņi ir arī maitēdāji, kas ēd kukaiņus, vaboles, stirnas. Šakāļi, kā citi sugas dzimtas pārstāvji, nesmādē augu barību,” savulaik raidījumam “Vides fakti” stāstīja Ozoliņš.
Dzirdēts satraukums arī no to putnu aizstāvjiem, kas ligzdo uz zemes, – ka nācis klāt vēl viens plēsējs. Bet Ozoliņš spriež, ka plēsēji savstarpēji konkurē un viņu kopējo skaitu nosaka barības daudzums, nevis otrādi.
Zoologi nedomā, ka šakāļu skaits Latvijā būtiski pieaugs, jo šakāļiem būs grūti konkurēt ar vilkiem.
