Sadaļas Sadaļas

Latvijā ornitologi pirmo reizi pavasarī uzskaitīs caurceļojošās zosis

Latvijā pirmo reizi ornitologi veiks pavasarī caurceļojošo zosu monitoringu, kas saistīts ar zosu nodarītajiem postījumiem zemniekus sējumiem. Ar Vides aizsardzības fonda atbalstu pētījumu veic Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas institūts sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP). Migrējošo zosu uzskaitei laukos piekrituši lielākā daļa zemnieku, kuri piesakās zosu limitētai šaušanai – putnu atbaidīšanai.

Latvijā ornitologi pirmo reizi pavasarī uzskaitīs caurceļojošās zosisInga Ozola

LU Bioloģijas institūts jau pagājušā gada sāka īstenot projektu "Latvijas zosu populācijas izpēte". Projekts sācies ar ārzemju pieredzes apkopošanu, stāstīja Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas vadītājs Oskars Keišs.

"Lai mēs varētu saprast, kā veidot tieši pavasarī caurceļojošo zosu monitoringu. Pirmajā posmā ir pētīta tikai literatūra, jo mums pašiem līdz šim sistemātiska monitoringa nav bijis. Lai tas nenotiktu tukšā vietā, ir citas valstis, kur ir bijusi ļoti dažāda pieredze. No valstīm, kur monitoringa nav, līdz valstīm, kur ir detalizēti izstrādātas monitoringa metodes, bet pats monitorings notiek tikai dažās vietās. Tad ir tādas valstis kā Nīderlande, kur ir daudz putnu vērotāju un monitorings spēj aptvert visu valsti," klāstīja Keišs.

Monitoringa veikšanai piesaistīti deviņi speciālisti. Viņi darbu turpinās līdz maija vidum, un noslēguma rekomendācijas gaidāmas nākamā gada pirmajā pusē.

"Šis ir izmēģinājumu gads. Pēc šī gada rezultātiem izdarīsim secinājumus, kā tam būtu jānotiek. Izmēģinājuma gadā mēs apmeklēsim vairāk nekā 70 vietas, katru vietu divas reizes no šī brīža līdz 15. maijam. Reģistrēsim, cik šajās vietās ir zosu. Tās vietas ir visā Latvijā. Pēc šī gada mēs konstatēsim, kuras ir tās vietas, kur monitoringu ir jēga veikt katru gadu vai katru otro gadu, jo tik daudz vietu, cik apmeklēsim šogad, tas ir daudz, prasa resursus, jo cilvēkiem vajag maksāt algu. Tas būs izmēģinājumu gads; kā tieši veiksim un rekomendēsim veikt monitoringu turpmāk, tas ir cits stāsts," teica LU Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas vadītājs.

Latviju caurceļo tūkstošiem vai pat miljoniem zosu, taču to skaits nav zināms. No ziemošanas vietām caur Zviedriju vai Baltijas valstīm tās dodas tundras virzienā.

DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode skaidroja, ka ilgstoši nav vākti dati par migrējošām zosīm, to daudzumu un radītajiem postījumiem.

"Mēs ceram un sagaidām no speciālistiem ieteikumus, kādos veidos vēl ir risināma šī zosu problēma. Nav jau noslēpums, ka ne tikai Latvijā migrējošie putni nodara postījumus. Tādas problēmas ir arī citās valstīs, arī tur ir konflikts starp lauksaimniekiem un dabas aizsardzību, jo dabiskās platības, kurās vēsturiski šie putni ir barojušies un uzturējušies, ir pārveidotas. Gan palieņu zālāji, gan citi plaši zālāji ir aparti, izveidoti lauksamniecības sējumi. Un zosis nav muļķa putni – ja ir uzklāts galds ar sasētu, zaļu labību, izvēlēsies proteīniem bagātāku avotu un vietu, kur var ātrāk uzņemt ātrāk enerģiju," norādīja Strode.

Migrējošo zosu uzskaitei laukos piekritušas divas trešdaļas zemnieku, kuri arī šogad piesakās zosu limitētai šaušanai - putnu atbaidīšanai. Pērn atļaujas saņēma ap 130, šogad varētu būt lielāks skaits, skaidroja DAP pārstāve.

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Trons uzskata, ka pētījums ir būtisks, jo tas ļaus saprast problēmas nopietnību.

"Protams, mūsuprāt, DAP un ornitologi var vadīties no informācijas, ko sniedz lauksaimnieki. Pagājušā gadā bija ļoti liels skaits pieteikumu uz dzīvnieku letālo atbaidīšanu. Mēs esam runājuši ar DAP, ka vajadzētu mainīt pieeju tam pasākumam, nevis tā, ka izsniedz atļaujas pēc principa, kurš pirmais brauc, tas pirmie maļ, bet darīt līdzīgi kā ar lūšu medībām, kad sasniedz limitu, piemēram, 1000 zosis un tālāk letālo zosu atbaudīšanu vairs nedrīkst veikt, tas būtu vienkāršākais risinājums," teica Trons.

Papildus pētnieki vēl vāks datus no sabiedriskajiem novērotājiem, tāpēc visi ir aicināti ziņot par novērotiem zosu bariem vietnē "www.dabasdati.lv".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt