Latvijā novērota jauna zirnekļu suga - mārīšzirneklis

Garkalnes mežu dabas liegumā biologiem Daigai Brakmanei un Edmundam Račinskim izdevies novērot jaunu zirnekļa sugu Latvijas faunā – mārīšzirnekli, informē dabasdati.lv

Savā 18.maija atradumā dalās Daiga, kura bija pirmā, kas pamanīja zirnekli: "Svētdienas dienu pavadījām Garkalnes mežos. Es visu dienu pavadīju tauriņu medībās, iemūžinot teju katru redzēto fotogrāfijā, un mans skatiens bija pievērsts zemei. Pamanīju ķirzakas un dažādas vaboles. Tad manu skatienu piesaistīja kaut kas sarkans starp zāļu pelēkajiem un viršu brūnajiem stumbriem. Domāju, ka būs kāda koša vabole, taču mani pārsteidza ļoti skaists zirneklis. Mēģināju to nofotografēt, taču fotoaparāts negribēja lāga fokusēties un zirneklis bija dikti mudīgs. Kādu laiku pamocījos, tad pasaucu Edmundu, lai paskatās uz manu sarkani samtaino atradumu un lai to nobildē.

Tādu zirnekli es nekad agrāk nebiju redzējusi, taču nenojautu, ka Latvijā to redzējis vēl nav neviens."

Savukārt ornitologs Edmunds Račinskis, kurš uzņēma pirmo mārīšzirnekļa fotogrāfiju, šajā dienā kopā ar Austrumanglijas Universitātes doktorantu, zaļo vārnu pētnieku Tomu Finču (Tom Finch) bija devies uz Garkalnes mežu dabas liegumu pārbaudīt zaļo vārnu būrus: "Diena bijusi tik aizņemta, ka nebija pat laika paskatīties uz spārēm vai taureņiem. Ap četriem pēcpusdienā, vienā no apstāšanās vietām Daiga pasauca mani paskatīties uz smuku zirnekli, ko viņa bija pamanījusi sausā virsājā uz stigas.

Redzot tik krāšņu un agrāk neredzētu zirnekli, es ar dzīvu sajūsmu metos rāpus to bildēt ar savu "Lumix" fotoaparātu.

Sīkais dzīvnieciņš gan pārāk neļāvās, nemitīgi naski bēga un slēpās zālē. Tā kā spīdēja spoža saule, fotografēju savā ēnā, lai izvairītos no spilgtajiem kontrastiem. Līdz ar to iznākums nav izcils, un dabā tas sarkanais tonis ir vēl dziļāks un spilgtāks. Bez nojausmas, kas tas par zirnekli, nākamajā dienā ieliku ziņu ar bildi tviterī, un

jau pēc 24 minūtēm Sintija Valucka atbildēja, ka tas ir mārīšzirneklis!"

Lai apstiprinātu jaunas sugas atklāšanu Latvijā, bildes tika nosūtītas zirnekļu pētniecei Inesei Cerai. Šobrīd gan vēl nav iespējams noteikt precīzu sugu, jo nepietiek tikai ar fotogrāfiju, zirnekļu pētniecei to būtu nepieciešams apskatīt tuvumā. Taču iespējamie varianti ir divi - "Eresus sandaliatus" un "Eresus kollari", kas ir vizuāli ļoti līdzīgi zirnekļi. Pēdējai sugai mūsdienās ir sastopamas vairākas pasugas, kuras izplatītas ģeogrāfiski noteiktā teritorijā. Sugai "E. kollari" sinonīms ir "E. cinnaberinus", kurš šobrīd vairs netiek lietots.

Enciklopēdijā teikts, ka mārīšzirneklis "E. sandalitus" Eiropā ir reta un nevienmērīgi izplatīta, daudzviet ar likumu aizsargājama "Eresidae" dzimtas suga. Dzimtā lielākoties ir tropu-subtropu zirnekļi (ap 100 sugas), kas sastopami Eirāzijā un Āfrikā. Dzimtas burtisks latviskojums no angļu valodas būtu "samtzirnekļu" dzimta, kas norāda uz šo zirnekļu mīksto un blīvo apmatojumu. Tās pamatareāls ir Eiropas centrālā un dienviddaļa daļa. Lietuvā suga pirmoreiz konstatēta gadsimtu mijā vairākus gadus pēc kārtas.


Foto: Edmunds Račinskis / dabasdati.lv

Attēlā ir redzams mārīšzirnekļa tēviņš ar skaisto samtaini sarkano vēdera krāsojumu un sešiem punktiem (četriem lieliem, kas labi redzami, un diviem mazākiem) virspusē. Raksturīgais krāsojums, kas atgādina mārītes krāsojumu, ir arī pamatā sugas latviskajam nosaukumam. Atšķirībā no tēviņiem, šīs sugas mātītes ir viscaur melnā krāsā, bez punktiem un krietni lielākas – līdz pat diviem centimetriem, savukārt tēviņi tikai 0,5-1 centimetru lieli.

Interesants ir arī mārīšzirnekļa dzīves veids. Tie dzīvo vertikālās vai mazliet izliektās alās, kas iesniedzas 5-10 centimetrus zemē un ir ap 1-2 centimetrus diametrā. No alas ārpusē līdz viena kvadrātmetra platībā ap alas ieeju uz zemes ir novilkti vairāki haotiska vijuma, nelieli, dzeltenīgi vai zilgani tīkli, no kuriem signālpavedieni iesniedzas alā pie medījumu gaidoša zirnekļa.

Mārīšzirnekļu mātītes visu dzīves laiku pavada alā, tēviņi vasaras periodā klejo.

Šie zirnekļi parasti sastopami dažāda lieluma kolonijās. Viņu dzīves ilgums ir līdz pieciem gadiem. Dzīvo sausos, granšainos vai smilšainos pusatklātos biotopos ar virsājiem un sausām nogāzēm. Zirnekļi kā grupa ir visai nesaticīgi posmkāji, tomēr šai sugai ir novērots, ka tēviņš un mātīte ilgu laiku var dzīvot kopā vienā pazemes ligzdā, kopīgi izmantojot un apsaimniekojot ķeramtīklus ap ligzdas ieeju, lai dalītos pārtikā.

Jaunie zirnekļi pirmo ziemu pavada mātes ligzdā, pārtiekot no mātes līķa.

Šī suga ir ļoti viegli atpazīstama gan pēc zirnekļa izskata, gan dzeltenīgajiem vai zilganajiem tīkliem ap alas ieeju, teikts interneta vietnē latvijasdaba.lv

Lai arī neliels, tomēr zirneklis nav tik nekaitīgs, briesmu gadījumā tas var arī iekost. Kodums izraisa sāpes, drudzim līdzīgus simptomus un paātrinātu sirdsdarbību. Pēc pāris stundām simptomi pāriet, taču var saglabāties stipras galvassāpes un koduma vieta ir jūtīga vairākas dienas, teikts interneta lapā Araneae.unibe.ch

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti