Norvēģijas meža kaķim ir liels, atlētisks, pat muskuļots ķermenis. Izteikti garš apmatojums un ļoti kupla aste. Uz kakla un krūtīm garš, krāšņs apmatojums, kājās pūkainas bikses.
Skandināvu mitoloģijā atrodamas daudz atsauces uz lieliem kaķiem, kuri tiek uzskatīti par šīs šķirnes priekštečiem. Mīlestības un auglības dievietes Freijas ratus vilka tieši šie lielie kaķi, tāpēc arī kāzu dienā līgavām parasti dāvināja kaķus.
Norvēģijas meža kaķa saimniece Daiga Lāce Latvijas Televīzijas raidījumam "Ķepa uz sirds" atklāja: "Viņš ir skaists, viņš ir iespaidīgs. Kad es meklēju kaķi, es gribēju, lai viņš izskatās pēc kaķa. Gribēju tieši šādu. Viņi ir ļoti līdzīgi klasiskajam mājas kaķim. Es domāju, ka tas nav nekāds mīnuss, tas ir pluss."
Kā norvēģa trumpji parasti tiek izcelta inteliģence un nosvērtais raksturs, bet tas nav redzams pa gabalu.
Tomēr cilvēkam, kurš iztērējis lielu naudu par šķirnes dzīvnieku, bieži vien gribas, lai visi uzreiz saprot, ka viņa kaķis nav nekāds parastais kaķis.
Norvēģijas meža kaķu audzētāja Lilita Udrasula skaidroja: "Norvēģijas meža kaķi nav modē. Mūsu tauta par viņiem ļoti maz zina. Norvēģijas meža kaķus var redzēt tikai izstādēs, un daudzās izstādēs ir tikai kaķenes, bet kaķenes ir maziņas, un cilvēki domā: "Ai, priekš kam man vajag.""
Norvēģijas meža kaķu ir salīdzinoši maz, tāpēc cilvēki tos nepazīst. Izstādēs tie izskatās pārāk ikdienišķi, tāpēc par to labajām īpašībām tikpat kā neviens neuzzina.
Audzētājai Lilitai ir bijuši arī citu šķirņu kaķi, bet norvēģi noteikti ir vismīļākie. "Tāpēc, ka viņi ir gudri un ar intelektu. Es ļoti ilgu laiku izvēlējos šķirni. Pirms tam man bija Persijas kaķi, Donas sfinksi, pēc tam mūsu mājās bija tukšums. Es izskatīju ļoti daudz šķirnes un ieraudzīju Norvēģijas kaķus."
Šķirnes nosaukumā ietvertais vārds "meža" liek domāt, ka meža zvēra instinkti ir saglabāti.
"Instinkti, protams, palika. Labs instinkts. Ja lido putns, kaķis, protams, būs uz loga, bet pieradināt, protams, var. Mani kaķi dzīvo gan ar maziem suņiem, gan papagaiļiem un zivtiņām, un nav nekādu problēmu," skaidroja audzētāja.
Ja kaķus var iedalīt mīlīgajos un atturīgajos, tad norvēģi drīzāk ir tendēti uz ziemeļniecisku atturīgumu.
"Viņi ir atturīgi, bet viss atkarīgs no audzēšanas. Ja cilvēks ar viņiem dzīvo tādu aktīvu dzīvi, tad kaķis arī tāds būs. Ja kaķis dzīvo mājā, izbrauc tikai uz fotosesijām, viņi arī pieņem manu dzīvesstilu," skaidroja Lilita Udrasula.
Savukārt Daiga Lāce norādīja: "Viņš ir ļoti nosvērts, mierīgs, draudzīgs, ziņkārīgs, labi sadzīvo ar bērniem."
Norvēģijas meža kaķa skaisto kažoku ir radījušas bargās skandināvu ziemas, tāpēc spalvas kopšana neprasa pūles.
"Ar kopšanu nav nekādas problēmas. Vajag divreiz gadā izķemmēt, un principā viss. Ja jūs braucat uz izstādēm, tad braucam uz frizētavu, mazgājamies, sagatavojamies; ja ne, tad ne," skaidroja audzētāja.
Tāds ir Norvēģijas meža kaķis – īsts vikingu kaķis! Kurš gribēs staigāt ne tikai savās gaitās, bet labprāt pievienosies saimniekam viņa ikdienas pastaigās, jo šie kaķi ir vieni no retajiem, kuri neprotestē pret staigāšanu pie pavadiņas.