Stāsti

ES zinātnieki pēta, kā sargāt tirgu no kaitīgām garšvielām

Stāsti

Ap pussimts cilvēku aicina ļaut nedzemdējušām sievietēm kļūt par olšūnu donorēm

Valsts meklēs risinājumus, kā ierobežot straujo jūrasgrunduļu izplatību

Latvijā meklēšot risinājumus, kā ierobežot jūrasgrunduļu straujo izplatību

Pirms 12 gadiem pirmo reizi Latvijas piekrastē tika noķerts apaļais jūrasgrundulis, ko tautā mēdz dēvēt par jūrasbullīti. Tā ir neliela, lucītim līdzīga zivs, tikai druknāka miesās. Desmit gadus pēc pirmās zivs noķeršanas jūrasgrunduļu loms jau bija 160 tonnu. Savukārt šogad pirmajos četros mēnešos no jūras izvilkts teju 200 tonnu. 

Kaut arī aktīvs zvejas laiks turpinās vēl līdz Jāņiem, pašlaik liela daļa zvejnieku jūrā nemaz nedodas – tīklos ienākot tikai grunduļi, bet noieta tiem nav. Taču zivju invāzija nav tikai zvejnieku bieds.

Rīgas Centrāltirgū apaļo jūrasgrunduli piedāvā kādās četrās tirdzniecības vietās. Pastāvējušāki par 1,20 eiro kilogramā, svaigākie – par nepilniem diviem eiro. Pērk labi, saka pārdevējas, tomēr pircēji veido rindas nevis pie grunduļiem, bet svaigajām reņģēm.

Taču reņģi dabūt tīklos nemaz vairs tā nevarot, jo jūrasgrunduļi esot pārņēmuši visu piekrasti, kļūdami par invazīvo sugu. To apliecina zvejnieks Oskars Kadeģis no Liepājas:

"Uz manu uzņēmumu, sākot no aprīļa sākuma, pie 100 tonnām būs noķerts. (..) Tas ir tikai grundulis. Visu pavasari tā ir pamatzivs, ko mēs zvejojam. Pārējās zivis tur nav, kas bija pamatzivs. Tagad butei bija jānāk baroties pie krasta, un viņas nav. Reņģu nārstu nemanīju."

Kas tad īsti ir apaļais jūrasgrundulis, kas strauji pārņem visu Baltijas jūras piekrasti? Par to stāsta vides zinātniskā institūta "BIOR" Jūras nodaļas vadītājs Didzis Ustups:

"Apaļais jūrasgrundulis, mūsuprāt, ir diezgan ļauna zivs, kas pēdējā laikā ir savairojusies arī Latvijas ūdeņos.

Pirmo reizi Baltijas jūrā parādījās deviņdesmitajos gados Polijā. 15 gadu laikā atpeldēja līdz Latvijai, un nu jau pavasaros piekrastes ūdeņos tā ir nospiedoši dominējošā zivs suga. Zvejnieki sūdzas, ka īstenībā netiek klāt pārējām zivīm."

Pēc viņa teiktā, apaļais jūrasgrundulis ir nedaudz līdzīgs lucītim, bet lielāks, resnāks un ēdiena ziņā neizvēlīga zivs. "Varētu pat teikt, ka tas ir kā putekļu sūcējs, visēdājs, kā jau daudzas invazīvās, agresīvās sugas," stāstīja Ustups, norādot – jūrasgrundulim garšo gliemenes, bet, kad to vairs nav, tad labprāt apēd visu citu.

"Un tas ir tas drauds, kad, gan izēdot gliemenes, mēs varam sagaidīt ūdens kvalitātes samazināšanos, gan arī apēdot citus barības objektus, viņš ir tiešs konkurents citām – tradicionālajām zivju sugām," atzina "BIOR" pārstāvis.

Problēmu vēl vairāk pastiprina fakts, ka zvejnieki vairs nedodas jūrā, kaut arī līdz Jāņiem turpinās lomiem bagātākais zvejas periods. Iemesls ir aizvērtie ārējie tirgi, kuros grunduļus vairs nevar realizēt.

Iepirkuma cena nu kritusies piecas reizes, miltu gatavotāji zivis iepērkot par desmit centiem kilogramā.

Par tādu samaksu sīkās zivis šķetināt laukā no tīkliem neatmaksājoties, stāsta Pāvilostas zvejnieks, saimniecības "Kaija" īpašnieks un Latvijas Zvejnieku federācijas pārstāvis Jānis Pētermanis.

"Vienkārši zvejas rīku neliek jūrā, jo tās zivis nav kur likt. Līdz šim tā nopietni neesam par to runājuši. Šogad tās nozvejas jūrasgrundulim ir vēl lielākas un tā problēma – vēl asāka, ka nav kur likt [jūrasgrunduļus]," atzina Pētermanis.

Tāpēc zvejnieki devušies uz Zemkopības ministriju (ZM), jo pretēji oficiālajiem datiem Zvejnieku federācijas informācija liecina, ka šogad divos mēnešos vien no jūras izzvejots ap 400 tonnu jūrasgrunduļu.

ZM Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš zvejniekiem atbalstu vai problēmas risinājumu vēl nesola, taču problēma esot apzināta.

Ministrija līdz rudenim domāšot, ko darīt, lai zvejnieki grunduļus tomēr ķertu, tā ierobežojot invazīvās sugas vairošanos.

"Gan par tās saimniecisku izmantošanu [domāsim], tai skaitā veicināt, kā to varētu realizēt pārtikas patēriņam, gan ar ražošanu miltiem, kur atkal šī zivs nav tā labākā pēc sava proteīna sastāva, kas ir nepieciešams, lai miltu iznākums būtu labāks un šie milti būtu vērtīgāki," stāstīja ZM pārstāvis.

Šāgada budžetā dotācijas zvejniekiem gan ministrija atrast nevarot, bet jaunās politikas iniciatīvas nākamajam gadam jau iesniegtas. ZM arī cer uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iesaistīšanos, jo grunduļu invāzija apdraud ne tikai zvejnieku saimniecības, bet arī visu Baltijas jūras ekoloģiju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti