Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

Rīgas pils kastelā iemūrē laika kapsulu

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Liepājas pusē paviesojies lācis

Latvijā lāči pārvietojas arvien aktīvāk

Liepājas apkārtnē – Grobiņas novada Bārtas mežos aizvadītās nedēļas nogalē kādas mednieku biedrības videokameras fiksējušas retu skatu šajā pusē – lācis paviesojies pie barotavas, kuru parasti izmanto brieži un aļņi. Mednieki un dabas eksperti ir vienisprātis – lai arī nav zināms precīzs šo plēsīgo zvēru skaits Latvijā, šādu situāciju dēļ ir pamats domāt, ka lāču valsts teritorijā kļūst aizvien vairāk, turklāt tie aktīvāk pārvietojas.

Situācijas, kad kāds lācis pamanīts Dienvidkurzemē, piemēram, mednieku videokamerās, gadās reti, taču ar regularitāti, pēdējā laikā jau gandrīz katru gadu. Vairāki Liepājas puses mednieki spriež, ka lāči šeit ieklīst no Lietuvas, iespējams, saistībā ar faktu, ka samazinās mežacūku populācija. Šai hipotēzei gan nepiekrīt Nīcas novada mednieku kluba "Mežinieki" pārstāvis Antons Broks, skaidrojot: “Viņiem katram ir sava barības bāze. Barības ziņā viņi nav konkurenti – cūka ar lāci. Protams, viņš ēd to graudiņu, ja viņam nav mežā bites, nav kur pie tām tikt klāt, [tikt] pie medus.”

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) un vairāki pētnieki uzskata, ka Latvijā šobrīd uzturas vairāk nekā 30 īpatņu, lielākoties lāču tēviņi, kuriem ir raksturīga pārvietošanās, bieži vien veicot pat vairākus desmitus kilometru dienā. Ar to, iespējams, skaidrojams, kāpēc lācis pagājušajā nedēļā paviesojies Dienvidkurzemē, jo biežāk šie zvēri uzturas Vidzemē, Igaunijas pierobežā. 

Sociālajā tīklā “Facebook” izveidota grupa “Lāču izplatība Latvijā”. Grupā gandrīz katru dienu iedzīvotāji dalās ar video un foto par pamanītiem lāčiem. 

Grupas dibinātāja Ilze Zvaigzne norādīja: “Tas mērķis bija tāds – darīt zināmu sabiedrībai, ka lāči ir atpakaļ. Zinām, ka daudzus gadu desmitus viņi šeit nedzīvoja, tagad viņi ir atpakaļ. Ne jau tāpēc, lai cilvēku iebiedētu, sak' – tagad baidieties visi, te ir lāči, uz mežu neejiet ne sēnēs, ne ogās. Bet tieši ar domu, lai sabiedrība rēķinās, ka tādu dzīvnieku mums ir vairāk.”

Tāpat Zvaigzne cer, ka ar grupas palīdzību varētu veicināt atbildīgo iestāžu iesaisti, piemēram, plašāka atbalsta rašanā lāču izpostīto bišu dravu zaudējumu kompensēšanai, jo šādas situācijas nākas novērot aizvien biežāk. 

Piemēram, 2019. gadā Latvijas Dabas pārvaldē bija saņemti pieteikumi par 113 bišu saimju izdemolēšanu. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta ''Silava'' vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš, kurš šobrīd strādā pie lāču monitoringa, norādīja, ka Latvijas biškopjiem vajadzētu ņemt talkā Igaunijas pieredzi un aprīkot dravas ar elektriskajiem žogiem. Tāpat Ozoliņš aicina iedzīvotājus balstīties uz ārzemju pieredzi arī gadījumos, ja nākas mežā sastapties ar lāci. 

“Protams, censties lācim pietuvoties, ja mežā viņu satiekat, vai nofotografēt, apskatīt tuvāk gan es neiesaku. Tās bailes ir jāsaglabā. Bet tām bailēm ir jābūt ar racionālu rīcību, piesardzība ir vajadzīga, bet vajag no tās vietas attālināties. Tā trokšņošana, runāšana ir vēlama."

Lai izvairītos no sastapšanās ar lāci, eksperti aicina pastaigas laikā turēties uz meža takām un ceļiem, vērot dabu sev apkārt, lai dzīvnieka klātbūtni varētu laikus pamanīt, kā arī ik pa brīdim ierunāties vai iedziedāties. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt