Latvijā izstrādāta unikāla metode latvāņu apkarošanai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Sosnovska latvānis uz Latviju  atceļoja gandrīz pirms 70.gadiem no tālajām Kaukāza zemēm. Tam bija jākļūst par lielisku lopbarības augu, taču tas kļuva par bīstamāko Latvijas invazīvo sugu. Latvāni mēģina apkarot dažādi - ar pļaušanu, citi iesaka aitas. Nu Latvijā izstrādāta unikāla metode latvāņu apkarošanai. Tās pamatā ir detalizēta latvāņa dzīves cikla izpēte, ziņo LTV raidījums "Vides fakti".

Pašvaldības nāk talkā apkarot latvāņus; Smiltenē tie ieperinās pat parkā

Visplašāk Sosnovska latvānis sastopams Vidzemē un Latgalē. Daudzviet cilvēki saviem spēkiem netiek galā, tādēļ talkā nāk pašvaldības.

"Es gribētu teikt, ka situācija vispār uz labo pusi iet tādā ziņā, ka cilvēki arvien vairāk apzinās šīs briesmas, ko latvānis var radīt un daudz dara. Bet, ja mēs analizējam datus, kas ir mūsu datu bāzē, tā situācija labāka īsti nekļūst," uzskata Gunita Šķupele, Valsts augu aizsardzības dienesta Augu karantīnas departamenta direktore.

Ar latvāņu invāzīju saskāries arī Smiltenes novads, kuram pagaidām ar latvāņu apkarošanu īsti labi neveicas – tie saauguši arī bijušās muižas parkā, kur cilvēkiem būtu jāatpūšas nevis jābaidās.

"Viņi aug. Un viņi ir jānopļauj tūliņ, kā te parādās. Un tad te Ivo mans znots ņemās un pļauj viņus mūsu teritorijā, jo teredz mums dārzs ir un viņi lien iekšā arī dārzā protams. Viņi nāk un nāk, un nāk," stāsta Ieva Madarāja, kura dzīvo pie latvāņu parka Smiltenē. 

Problēmu nenodiedz arī Smiltenes novada domē, kas līdz šim ir centusies latvāņus apkarot, taču neefektīvi.

"Līdz šim tā bija tikai mehāniska pļaušana un sasmalcināšana, pagājušogad pirmo gadu izmēģinājām vienā teritorijā – šī teritorija tika apstrādāta ar herbicīdiem un liekas ka rezultāts šajā teritorijā vēlamais ir sasniegts, tāpēc līdzekļi tiek ieguldīti arī citās vietās," uzskata Ilze Sausā, Smiltenes novada domes pārstāve.

"Var redzēt, ka netiek sasniegts vēlamais rezultāts, jo šie augi atrodas ne tikai pašvaldības īpašumā, arī valsts īpašumā, privātajā īpašumā un, ja cīņa nav vienota, tad nekāds rezultāts nevar būt sasniegts," viņa iezīmē problēmas.

Šobrīd Smiltenē apsver iespēju, līdzīgi kā citās pāsvaldībās, ieviest arī atbalsta programmu iedzīvotājiem, kas cīnās ar latvāņiem, piešķirot tiem nodokļu atlaidi nekustamajam īpašumam.

Aitkopis: latvāņiem vajadzētu uzrīdīt aitas

Vietējam iedzīvotājam un aitkopim Andrim ir sava ideja latvāņu apkarošanā, kas varētu pat būt interesanta arī tūristiem.

"Nu, latvāņi ir diezgan pamatīgi, un, ja mēs zinām, ka latvānis būtībā ir ļoti labs skābbarības kultūraugs, kurš nepamatoti tiek  Latvijā demonizēts, tad man liekas, ka visefektīvākā metode būtu šeit latvāņus apkarot ar aitām. Pirmkārt, aitām ļoti garšo latvāņi, un aitas viņus noēd līdz zemei. Vajag uz ha 15 aitas un parks pāris gados būs tīrs," saka Andris Pauls-Pāvuls, Latvijas Aitu audzētāju asociācijas pārstāvis.

Eksperti gan norāda, ka aitas visus latvāņus vienalga neapēdīs un par efektīvāko līdzekli to noteikti nevar uzskatīt. Kopā ar Integrētās audzēšanas skolas pētniekiem "Vides fakti" dodas apsekot latvāņus, lai noskaidrotu cik reāli tos ir apkarot.

13.jūnijā bija redzams, ka latvāņi jau izauguši gana pamatīgi. 

Izpēta latvāņu dzīves ciklu un liek lietā selektīvos herbicīdus

Integrētās audzēšanas skola ir izstrādājusi unikālu metodi latvāņu apkarošanā, - ar to ir iepazīstinātas Latvijas pašvaldības un daudzi privātīpašumu saimnieki, un šobrīd tā tiek popularizētā citās latvāņu lielvalstīs. Revolūcijas pamatā ir detalizēta latvāņa dzīves cikla izpēte.

"Viņš dīgst kaut kur ap nulle grādiem, kad mūsu sugas nedīgst, līdz ar to viņš pirmais ieņem vietu, bet, ja mēs to viņa dzīves ciklu saprotam un pieliekam klāt šo kombināciju ar selektīvo herbicīdu kombināciju, kas patiesībā ir divas vecas darbīgās vielas, ko izmanto Eiropa un pasaule un visi kontinenti izmanto graudkopībā, vienkārši apsmidzinam agrā pavasarī un viss. Un viss," stāsta Inga Gaile, agronome, lauksaimniecības un mežsaimniecības konsultante.

"Bet neviens nav atklājis, ka tieši šis agrais miglojums un šī kombinācija iedod to sinerģētisko efektu. Ja mēs šo apstrādi izdarām ļoti agri pavasrī, koku bezlapu stāvoklī, tad aiz mūsu metodes paliek ozoli, kļavas, priedes egles, brūklenes mellenes, viss paliek dzīvs un viss, kas dīgst vēlāk aizņem to vietu. Un tas dinozaurs paliek bez pārtikas, viņš atkāpjas," viņa stāsta. 

Pļaujot latvāņus, iedzīvojas nopietnās veselības problēmās

Mikus Bērziņš ar latvāņiem cīnījies daudzus gadus un secinājis, ka pļaušanai latvāņu apkarošanā jēga maza, vien iedzīvojies nopietnās veselības problēmās.

"Pļaujot ir tikai vizuālais efekts – viņi nav, nav aizaudzis. Latvāņus pļāvu 12 gadus Valsts ceļiem, pašvaldībām, privātajiem. Un ilgstoši vasarā braucot strādājot, vienā momentā vairs nevarēju paelpot, aizveda uz slimnīcu un nokļuvu reanimācijā," viņš atklāj. 

Pagājušogad Mikus izmēģinājis selektīvo herbicīdu metodi agrā pavasrī un šogad jau ir redzami rezultāti.

"Šitajā pusē ir pagājušogad nomiglots, šogad vairs latvāņu nav, viss aizaug ar zāli. Nākošgad te būs zāle un vairs tās seklas, kas ir zemē viņas ārā netiks," viņš stāsta. 

Tikmēr otrā pusē redzam šogad nomigloto teritoriju.

"Viņi tagad ir nomigloti, viņi ir viss, tagad sakne sapūst un viņi vairs neaugs. Un nākamgad mēs varam prognozēt, kā šeit izskatīsies. Nākamgad būs šitā, un aiznākam šitā," viņš saka. 

Jaunā metode pieejama vien profesionāļiem

Arī pēc apstrādes ar selektīvajiem herbicīdiem kāds latvānis noteikti izdzīvos, taču ar šo metodi to izzušana esot tikai laika jautājums.

"Mēs rūpīgi paņemam viņu ar cimdotu roku, nevis tā kā es tagad rādu slikto piemēru, un paskatāmies kā viņam uzvedās jaunā lapiņa, o, jaunā lapiņa nodzeltējusi, maza, šeit viena lapiņa pavisam sakritusies – tas nozīmē, ka viņš patiesībā mirst. Liekam viņu mierā, ļuajam šai te zālītei, lai viņa šo te latvāni noēno, nosedz un latvānis aizies mierīgi. Tātad tik vien ilgi cik var – nepļaujam šo teritoriju. Daba pati viņu. Atļaujam bioloģiskajai daudzveidībai pielikt punktu latvānim," rāda agronoms Guntis Gulbis. 

Tātad galvenais ir agrā pavasrī apstrādāt teritoriju ar seliktīvajiem herbicīdiem, kas iedarbojas tikai uz latvāni, pārējo izdarīs daba. Uz savu galvu iegādāties nepieciešamos herbicīdus gan nevar.

Šie augu aizsardzības līdzekļi ir iegādājami tikai ar 2.klases lietotāju apliecību – tātad profesionāļiem, jo tikai profesionālis varēs pareizi veikt šos darbus neapdraudot vidi, līdzcilvēkus, ievērojot likumdošanas parsības tā, lai vienīgais, kas iet bojā ir latvānis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti