Latvijā izstrādā septiņus purvu atjaunošanas scenārijus

Latvijā vairāk nekā 70 novados identificētas kūdras ieguves ietekmētas teritorijas kopumā 50 tūkstoš hektāru platībā. Par daļu no degradētajiem, nosusinātajiem purviem patlaban nav plānu, ko ar tiem iesākt. Pirms gada dabas pētnieki Ķemeru tīreļa teritorijā veica purva stādīšanas eksperimentu, lai pārbaudītu, vai iespējams atjaunot purvam raksturīgo veģetāciju pēc kūdras izstrādes. Šis ir viens no kopumā septiņiem eksperimentiem, kuru rezultātus jūnijā apkopos rekomendācijās - ko ar degradētiem kūdrājiem iesākt pašvaldībām, uzņēmējiem un valstij.

Latvijā izstrādā septiņus purvu atjaunošanas scenārijusSintija Ambote

     

    Bijušajā kūdras izstrādes laukā Lielajā Ķemeru tīrelī sfagnu jeb purva sūnu stādīšanas izmēģinājuma lauks patlaban apklāts ar nelielu sausu salmu segu. Pa koka laipu pieejot tuvāk un atsedzot siena kārtu, redzams, ka tikai vietām ieaugušas zaļās sūnas. Dabas aizsardzības pārvaldes ''LIFE REstore'' projekta vadītāja Ieva Saleniece norāda, ka

    eksperimentu krietni ietekmējis sausums jau kopš sfagnu iestādīšanas brīža.

    ''Šobrīd varam vērtēt, ka sūnu ieaugšanās rezultāti ir vāji, bet arī zinām, ka ir pāragri izdarīt secinājums, jo situācija ir jāskata arī ilgtermiņā. Jau rudenī konstatējām, ka fragmentāra ieaugšanās ir, kas arī ir tipiski purvam, līdz ar to vāji nav bezcerīgi. Vēl daļa varētu saņemties, ja drīzumā būs lielāks nokrišņu daudzums,'' cerību pauž Saleniece.

    Atsevišķā zonā sūnas stādīja, nenoņemot biezo kūdras virskārtu, kur redzams, ka sūnas nav ieaugušas vispār. Savukārt vēl kādā nelielā parauglaukumā sūnas vairāk sazaļojušas.

    ''Šeit mēs esam pie nelielāka mēroga eksperimentālās teritorijas, kur, atšķirībā no pārējās teritorijas, dziļākā slānī – ap 15 līdz 30 cm dziļumā – stādījām sfagnus septembrī, tādējādi turpinot eksperimentus, bet sfagni ir tie paši – megelāna, sārtais un brūnais. Un te redzams, ka mitruma līmenis ir lielāks,'' rāda Saleniece.

    Dabas pārvaldes Pierīgas vides inspektors Kārlis Lapiņš stāsta, ka tā ir viena no metodēm, ko iesākt ar vietu, kur kūdras izstrāde ir beigusies, aiz sevis atstājot degradētu tuksnesi. Latvijā šie ir tikai pirmie eksperimenti, bet citās Eiropas valstīs tās jau ir reālas purvu atjaunošanas metodes.

    Kūdras ieguve šeit pārtraukta jau 20. gadsimta 60. gadu beigās, un kopš tā laika te nebija novērojama veģetācijas atjaunošanās, tāpēc pētījumam izvēlēta tieši šī teritorija.

    Kopumā valstī ir 50 tūkstoši hektāru kūdras ieguves ietekmētās teritorijas - daļu vēl patlaban izstrādā, savukārt par 17 tūkstošiem hektāru degradētu purvu nav zināms, ko ar tiem iesākt.

    Tādēļ projektā kopumā apskatīti septiņi purvu atjaunošanas scenāriji.

    ''Veselīgs purvs piesaista oglekli no gaisa un kļūst par tā glabātavu, bet degradēta ir teritorija, kurā beigta kūdras ieguve bez rekultivācijas, un šīs vietas kļūst par oglekļa un siltumnīcefekta gāzu emitētājām. Tāpat mēs vēlamiem vairāk veselīgās ekosistēmas, nevis tuksnešus. Kopumā ir vairāki šādi rekultivācijas veidi, mēs esam izstrādājuši rekomendācijas septiņiem dažādiem,'' saka Saleniece un papildina, ka purvu atjaunošanā tomēr noteicošais ir īpašnieku vēlme un darbs, lai teritorijas atdzīvinātu.

    Tiem, kas vēl veic kūdras ieguvi, normatīvi arī uzliek pienākumu rekultivēt šos laukus.

    ''Lielākā daļa kūdras ieguves platību pašlaik tiek iznomātas no valsts vai pašvaldībām - tie ir apmēram 80% no apritē esošajām kūdras ieguves vietām.  Tikai aptuveni 10% pieder privātpersonām. Un pašlaik daudzi purvi ir izstrādāti tiktāl, ka jāsāk rekultivācijas process. Vietām tas jau noticis, citur vēl tikai būs. Mūs galvenokārt interesē, cik liels ir emisiju apjoms katrā no rekultivācijas veidiem. Projekta ietvaros mēs pētījām, kādas ir emisijas, piemēram, ogulāju platībām, koku stādījumiem; redzam, kurš rekultivācijas veids ir izdevīgākais,'' klāsta Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere

    Dabas aizsardzības pārvalde projekta ''LIFE REstore'' ietvaros 13. un 14. jūnijā vēl rīkos konferenci, kur vietējie un ārvalstu eksperti stāstīs par to, kā šīs teritorijas apsaimniekot un izmantot pēc kūdras ieguves.

    Saistītie raksti
    Vide un dzīvnieki
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti