Kopumā atrasts 21 ozols, kuram ir šī slimība. Lai arī šī slimība ir jauna gan Latvijā, gan citur Eiropā, Valsts augu aizsardzības dienests to pētīs un meklēs risinājumus tās apturēšanai.
Slimība konstatēta tikai Kurzemē, bet attālumi starp inficētajām audzēm ir samērā lieli – tādas ir Talsos un, piemēram, Aizputes novadā. Pašlaik nav skaidrs, kā baktērija izplatās, Latvijas Radio informēja Augu Karantīnas departamenta fitosanitārās uzraudzības daļas vecākā inspektore Alise Valdēna.
Tāpēc pagaidām nevar spriest, vai tas, ka ir inficēts viens koks, nozīmē, ka būs apdraudēta visa audze.
Valdēna norādīja, ka iedzīvotājiem jāpievērš uzmanība ozoliem, vai nav slimības pazīmes - vai tumšais lipīgais šķidrums netek pa koku. Jo vairāk iedzīvotāji par to ziņos, jo labāk speciālisti varēsim saprast izplatību un rīkoties.
Speciālisti ozolu audzēs noņēma septiņus paraugus, pārējās vietas atkārtoti tiks apsekotas rudenī, kad klimatiskie apstākļi būs piemērotāki, lai turpinātu apsekojumus, jo pašlaik klimatiskie apstākļi nav piemēroti slimībai raksturīgo simptomu konstatēšanai.
Paraugu laboratoriskās testēšanas rezultātā trijos no paraugiem konstatēta baktērija, kas izraisa ozolu akūto kalšanu. Slimības skartie koki atrodas Kurzemē – Talsos, Kazdangā un Cīravā.
Latvijā ozolu akūtā kalšana pirmo reizi konstatēta pērn, Talsu pauguraines dabas parka teritorijā.
Ozolu akūto kalšanu galvenokārt ierosina divas baktērijas - “Gibbsiella quercinecans” un “Brenneria goodwinii”.
Pašlaik pieejamo informāciju par ozolu kalšanas slimību var izlasīt Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapā un, ja mežā konstatētas minētās pazīmes ozolu slimībai, iedzīvotāji var ziņot meža dienestam.
