Panorāma

Habarovskā protestē pret Maskavu un «Vienoto Krieviju»

Panorāma

Panorāma

Latvijā ik gadu sašauj padsmit dzīvniekus

Latvijā ik gadu sašauj padsmit dzīvniekus

Kad Jelgavas novada dzīvnieku patversmē  “Ķepu-ķepā” nogādāja sašautu suni, darbinieki cerēja, ka viņu izdosies glābt, taču tas šoreiz neizdevās. Kādi ir un varētu būt sodi par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem?

Par to, ka grāvī atrasts suns, dzīvnieku patversmes vadītāja Gundega Bidere, uzzināja pa telefonu un piekrita uzņemt suni patversmē. Pārliecinājusies, ka atvestais dzīvnieks ir reģistrēts un tam ir čips, sazinājās ar saimnieku. Sazvanītais suņa vārdā Džosis saimnieks īsti neatcerējās, vai suns pazudis pirms divām vai trijām dienām un par spīti dzīvnieka veselības stāvoklim nesteidzās pie viņa.

"Jāpriecājas par to, ka viņu vispār tai grāvī kāds atrada, ka viņš pats tur vēl pāris dienas nemocījās un nemira lēnā un mokošā nāvē," saka dzīvnieku patversmes “Ķepu-ķepā” vadītāja Gundega Bidere.

Uz veterināro klīniku Džosi, kurš bija izvārdzis un acīmredzami nekopts, aizveda jau patversmes cilvēki. Tur rentgena attēlos uzzināja, ka suns ne tikai ir nomocīts un slims, bet arī sašauts. Viņa ķermenī atrada skrotis. Aizšautais dzīvnieks bija pārāk novārdzis, lai izturētu narkozi un skrošu izņemšanu, apgalvo patversmes vadītāja un apliecina izraksts no veterinārās klīnikas.

Citiem vārdiem sakot, ja suns būtu apkopts un barots līdz liktenīgajiem šāvieniem, operācija būtu glābusi viņa dzīvību.

"Mums spēkā ir arī medību noteikumi, Medību likums, kurš atļauj šaut klaiņojošu mājas, istabas dzīvnieku medību platībās," norāda Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta pārstāve Liene Ansone.

Ik gadu Latvijā tiek sašauti padsmit dzīvnieki, bet par cietsirdīgu izturēšanos, kā rezultātā iestājas dzīvnieka nāve vai dzīvnieks tiek sakropļots, tiek uzsākti vidēji 50 kriminālprocesi. 2018.gadā sāktas 58 lietas par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, no kurām 11 bija šaušana, pērn tās bija 65 lietas ar 18 šaušanas gadījumiem, bet šogad jau uzsāktas 41 krimināllieta un 7 no tiem ir sašauti vai nošauti dzīvnieki, liecina Valsts policijas sniegtie dati. 

"Bargākais sods, ko par šādu nodarījumu persona var saņemt, ir brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem," norāda Rīgas reģiona pārvaldes Kurzemes iecirkņa kriminālpolicijas priekšniece Inga Zonberga.

Galvenā atbildība par savu dzīvnieku gulstas uz saimnieka pleciem, jo tieši saimniekam gan jākopj dzīvnieks, gan jānodrošina, lai tas neklaiņotu. Par šo pārkāpumu draud administratīvais sods. 

"Šeit ir runga, kur abi gali ir diezgan pasmagi. No vienas puses ir saimnieka atbildība par to, ka viņa dzīvnieks ir klaiņojis, kas ir administratīvā lietvedība, kas ir 266.pants. Otrs ir kriminālatbildība par to, ka dzīvnieks nav ārstēts, nav kopts, kas nav tikai labturība, bet cietsirdīga izturēšanās pret dzīvnieku," stāsta Gundega Bidere.

No šā gada 1.jūlija stājušies spēkā bargāki naudas sodi par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, skaidro par nozari atbildīgajā Zemkopības ministrijā.

"Ja iepriekš šis soda apmērs privātpersonām bija no 7 līdz 350 eiro, tad šobrīd faktiski jau var piemērot 100 līdz 2000 eiro," norāda Zemkopības ministrija Veterinārā un pārtikas departamenta pārstāve Liene Ansone. 

Lai segtu veterinārās klīnikas izdevumus par analīzēm un pēc tam - arī par eitanāziju 350 eiro apmērā, patversme izlīdzējās ar labvēļu saziedoto naudu. Tomēr, lai šī lieta ar to nebeigtos, patversmes vadītāja devusies arī uz policiju, lai ierosinātu krimināllietu. 

"Man ļoti gribētos cerēt to, ka šoreiz šī lieta aiziet kā Krimināllieta, kas ir 230. Krimināllikums, 1.pants, jo gala rezultātā ir iestājusies dzīvnieka nāve.  Ir skumji, ka mūsu valstī dzīvnieks krimināllikumā skaitās lieta. Viņš nav kā dzīva, just spējīga būtne. Viņš ir lieta," saka Bidere.

Vidēji reizi mēnesī dzīvnieku aizsardzības biedrībās un patversmēs nonāk ziņas par sašautiem vai nošautiem dzīvniekiem.

Tādas par augusta beigās sašautiem baložiem saņemtas arī policijas Kurzemes iecirknī Rīgā. Kāda persona Bolderājā ar gaisa šauteni šāvusi pa baložiem, nošaujot piecus no tiem. Šoreiz izskatās, ka varmākam neizdosies izsprukt no soda, pateicoties aculiecinieka atsaucībai.

"Šāds aculiecinieks bija, kurš arī bija vērīgs un piefiksēja attiecīgās automašīnas numuru, kas ļāva noskaidrot šo pārbaudāmo personu," atklāj Inga Zonberga. 

Sakārtoti un stingrāki likumi, kā arī, piemēram, par šiem noziegumiem sodīto pārkāpēju reģistrs neļautu dzīvniekus turēt tiem, kuri par cietsirdību pret tiem jau reiz sodīti, uzsver patversmē. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti