Ziemassvētku egļu audzētājs Armands Paegle stāstīja, ka pērn viņš uz citām valstīm eksportējis 19 tūkstošus eglīšu. Tiesa gan, pēdējos trīs gados šis skaitlis ir būtiski sarucis. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes sniegtajām ziņām, pērn eksportēto eglīšu vērtība bija 104 tūkstoši eiro, kas ir trīs reizes mazāk nekā 2016. gadā. Tolaik vislielākais eksports bija uz Dāniju, kas tiek uzskatīta par Ziemassvētku eglīšu lielvalsti un ir lielākā to eksportētājvalsts Eiropas Savienībā.
Pasaulē kopumā ir sastopamas vairāk nekā 30 dažādas egļu sugas, no kurām Latvijā izplatītas vien dažas. Populārāko vidū ierindojas tā saucamā parastā jeb Latvijas egle, sudrabegle, Serbijas egle un balzama baltegle.
Ja eglīti negrib pirkt, bet vēlas sagādāt paši, tad ir virkne noteikumu, kas jāievēro. Pirmkārt, egli ir atļauts zāģēt uzņēmuma “Latvijas Valsts meži” teritorijā. Celma diametrs nedrīkst pārniegt 12 centimetrus, un tā nedrīkst būt garāka par 3 metriem.
Vispareizāk tās būtu meklēt grāvmalās, zem elektrolīnijām vai lieliem kokiem un zāģēt iespējami tuvu zemei.
Paegle ieteica egles meklēt uz grāvju atbērtnēm, nevis lielos mežos, kur egļu augšanu apgrūtina nepietiekošais gaismas daudzums.
Latvijā ir sastopama Baltijas valstīs lielākā egle. To atklāja salīdzinoši nesen – 2015. gadā. “Šī egle tika atrasta Krimuldas apkaimē. Ja nemaldos, tā ir 45 metrus gara un ir tuvu maksimālajam izmēram, kādu parastā egle vispār var sasniegt,” stāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns. Viņš norādīja, ka šai eglei par labu nākuši tās augšanas apstākļi Gaujas senlejā, jo tur tā ir labāk pasargāta no vēja.
Ja dabā koka mūžu var saīsināt vējš, tad Ziemassvētku eglīšu gadījumā liktenīga var izrādīties telpas temperatūra un gaisa mitrums. Tāpēc ieteicams eglītes nenovietot pie radiatoriem vai kamīniem. Savukārt mitruma uzturēšanai var izmantot arī samitrinātu granti.
Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.
