LVM vides eksperti dodas apsekot zivjērgļu ligzdu, kas atrodas jaunaudzē Limbažu novadā. Mitros mežos, izcirtumos, jaunaudzēs un purva malās zivjērgļi arī visbiežāk ligzdo, par mājvietu izraugoties augstas koku galotnes, no kurām labi pārredzama tuvējā apkārtne.
Putni labprāt izmanto arī mākslīgi veidotās ligzdu platformas. Tām klāt var tikt tikai pieredzējuši kāpēji, izmantojot īpašu aprīkojumu - kāpšļus un speciālus stiprinājumus. Ligzdā parasti ir divi līdz trīs, retāk viens vai četri mazuļi. Putnus gredzeno, kad tie sasnieguši viena mēneša vecumu.
"Šis ir apmēram piecas nedēļas vecs zivjērgļa mazulis, kurš šobrīd jau ir apgredzenots. Uz vienas putna kājas ir gredzens ar valsti - gredzenam unikālu numuru. Putniem tiek likti arī krāsainie gredzeni, un šos krāsainos gredzenus jau bieži vien var nolasīt ar binokli vai ar labu fototehniku nofotografēt un pēc tam datorā apskatīties, kas tas ir par numuru, tādā veidā putnu nemaz nenoķerot un netraucējot," skaidroja LVM vides eksperts Mārtiņš Kalniņš.
Gredzenojot putnus, pētnieki iegūst informāciju par dažādiem putnu ekoloģijas un uzvedības jautājumiem, kas ir būtiski to aizsardzības problēmu apzināšanā un risināšanā. Tā ir iespēja uzzināt par izmaiņām putnu populācijā, to dzīves ilgumu, teritoriju un pāru noturību, kā arī izcelsmi un migrāciju.
Latvijā pašlaik ligzdo aptuveni 230 zivjērgļu pāri. Vides eksperts Aigars Kalvāns norāda - pēdējos gados šo putnu skaits palielinās. Kādreiz sugu apdraudēja saindēšanās ar pesticīdiem, un cilvēki tos nonāvēja, jo uzskatīja putnus par konkurentiem, kas no ūdenstilpēm izēd zivis.
"Šai sugai piecdesmitajos, sešdesmitajos, septiņdesmitajos gados bija ļoti kritisks stāvoklis. Aptuveni 30 gadu laikā populācijas pieaugums ir divkāršojies. Ja pirms 30 gadiem bija aptuveni 100-150 pāru, tad tagad jau ir divreiz vairāk," atzina LVM vides eksperts Aigars Kalvāns.
Latvijā visvairāk zivjērgļu ligzdo Kuldīgas apkārtnē un Cēsu pusē.
