Latvija 20 gadu laikā zaudējusi lielāko daļu gandru

Tikai retais melno stārķi, sauktu arī par gandru, ir redzējis brīvā dabā. Bet tas, kurš to ir skatījis savām acīm, zina, cik iespaidīgs un skaists ir šis putns. Melnais stārķis ir ļoti konservatīvs putns. Tam ir nepieciešams miers. Vieta, kur netraucēti ligzdot, prom no trokšņiem un cilvēkiem, prom no mežiem ar ceļiem pa vidu.

Kopš deviņdesmito gadu sākuma melnā stārķa populācija Latvijā ir ievērojami samazinājusies. Ornitologs Jānis Ķuze lēš: "Ir pamats uzskatīt, ka kopš deviņdesmito gadu sākuma mēs esam zaudējušu lielāko daļu no savas melno stārķu populācijas.

Ja deviņdesmito gadu sākumā bija pamats domāt, ka cipars ir pie 1000 pāriem vai varbūt pat lielāks, tad šobrīd tiek vērtēts, ka melno stārķu populācija Latvijā ir 250 -300 pāri."

Melnie stārķi galvenokārt apdzīvo vecu mežu masīvus, kuros ir upītes, dīķīši, mitrāji un vienkārši mitras pļavas.

"Melnajiem stārķiem par sliktu runā apstākļi uz vietas tepat Latvijā, ligzdošanas vietās. Tā ir ļoti intensīvā mežizstrāde, meža ciršana pavasarī, laikā, kad putniem būtu jāsēž ligzdās uz olām un jāperē. Sliktas lietas notiek arī uz migrācijas trasēm un ziemošanas vietās," klāstīja Ķuze.

Pētījumi rāda, ka putni Āfrikā saindējas ar pesticīdiem DDT, kuru lietošana Eiropā sen jau ir aizliegta. Diemžēl tālajā ceļā uz ziemošanas vietām viens otrs mednieks tos mēdz arī nošaut, vēl putni ieķeras elektrolīniju vados.

"Ir valstis, kurās melno stārķu [skaits] iet uz augšu, piemēra, Eiropas rietumdaļas populācija jūtas salīdzinoši labi.

Ir pamats uzskatīt, ka vissliktāk melnajiem stārķiem iet tieši šajā Eiropas reģionā - Baltijas valstīs, it īpaši Latvijā," teica ornitologs.

Ir vai nav melnā stārķa ligzda?

Raidījumā "Vides  fakti" vērsās Bēnes pagastā dzīvojošais Atis, kurš klāstīja, ka viņš meža masīvā 2015. gada vasarā pamanījis melnu stārķēnu, pēcāk arī lielu melno stārķi. "Beigās es ieraudzīja tajā pusē, ka ''Valsts meži'' sazīmējuši kokus uz ciršanu. Jāceļ trauksme, ko darīt. Ja putns mežā redzēts, gan jau viņš kaut kur dzīvo," teica Atis.

Viņš sācis zvanīt ornitologiem, lai izstāstītu par divreiz savā apkaimē redzēto melno stārķi. "Bet viņiem tādas baigās intereses nav. Viņi uzklausa tevi, bet, ja tu ligzdu nevari pats atrast un parādīt, tad neviens viņu meklēt nebrauc," atzina Atis.

Ornitologi skaidro - jābūt nepārprotamām pazīmēm, ka apkārtnē melnais stārķis tiešām mitinās. Pāris reizes redzēts putns var nozīmēt arī to, ka tas vienkārši atlidojis uz barošanās vietām.

"Nesen mēs te uzgājām vienu ligzdu, bet vai tā ir tieši melnajam stārķim, tad jau redzēs," piebilda Atis.

Peļu klijāna, ne melnā stārķa ligzda

"Vides fakti" kopā ar "Latvijas Valsts mežu" (LVM) vides ekspertu Aigaru Kalvānu un Vides aizsardzības kluba pārstāvi devās apskatīt ligzdu. Šis apvidus melnajiem stārķiem patīk. Tuvējā apkārtnē ap trīs dažādām ligzdām jau labu laiku atpakaļ izveidoti mikroliegumi.

"Melnie stārķi ir tādi putni, kas var lidot 2-3 kilometru attālumā, lai barotos. Tā kā ļoti iespējams, ka no tuvākās apkārtnes tie putni," stāstīja Kalvāns.

Drīz vien "Vides fakti" sasniedza savu galamērķi. Nācās secināt – tā nav melnā stārķa ligzda. Ligzdas īpašnieks ir peļu klijāns, kurš gan šo savu mājvietu pametis novārtā.

"Melnajam stārķim tipiskā ligzda būtu uz sānu zara. Un tam kokam jābūt ir lielam. Visbiežāk ir ozols, jo sānzari spēj noturēt tādu milzīgu ligzdu. Iedomājieties baltā stārķa ligzdu 1,5 metrus platu. Katru gadu krāmē, krāmē virsu un reizēm arī gāžas lejā. Lielas ligzdas taisa. Tas nozīmē, ka koka zariem ir jābūt izturīgiem. Taisa arī priedēs. Tur, kur nav ozolu, apses arī izmanto," zināja teikt Kalvāns.

Ko darīt, ja atrod melnā stārķa ligzdu?

Kāda būtu pareizā rīcība, ja tiek atrasta putna ligzda? Jebkurš, kurš to ir uzgājis, ir tiesīgs rosināt izveidot mikroliegumu. Par ligzdu privātajos mežos ir jāziņo Valsts meža dienestam, bet, ja īpašums pieder valstij, tad droši var ziņot LVM, kuri sūtīs savus ekspertus to aplūkot. 

Mikroliegumi ir teritorijas, kas tiek noteiktas, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamas sugas vai biotopa aizsardzību. Mikroliegumi platības ziņā var sasniegt 0,1- 30 hektārus. Putnu mikroliegumiem kopā ar buferzonu platība var sasniegt pat 500 hektārus.

"Ja, teiksim, ligzda nogāzīsies un ja būs piemērota audze, stārķis pārvāksies aptuveni 100 metru attālumā no iepriekšējās vietas.

Ar tādu domu jāveido mikroliegums, lai, ja esošais koks nogāžas, lai turpat blakus ir nodrošināts, ka viņš var dzīvot," teica Kalvāns. "Otra lieta, kas nepieciešama, ir buferzona. Varbūt jaunaudze stārķi neinteresēs vismaz 100 gadus, bet, ja tur notiks saimnieciskā darbība ligzdošanas sezonā, tas viņam var traucēt.

Tāpēc buferzonā notiek saimnieciskās darbības aprobežojums sezonā – melnajam stārķim mēs nosakām no 1.marta līdz 31. augustam."

Dažāda attieksme pret melnajiem stārķiem

Nevajag gaidīt līdz brīdim, kad kāds ieplāno mežu zāģēt - ja redz ligzdu, par to jāziņo nekavējoties. Turklāt nevajadzētu šo reto putnu apgrūtināt ar savām, draugu un radinieku vizītēm.

Cik dažāda ir cilvēki vērtību sistēma, tik dažāda ir attieksme pret mikroliegumiem un aizsargājamām dabas vērtībām. Diemžēl Latvijā to nācies izjust arī melnajam stārķim.

"Ir gadījumi, kad īpašnieki paši meklē ligzdas, ir gadījumi, kad īpašnieki aicina būvēt mākslīgo ligzdu savā mežā.  Es pats pagājušogad vienā mežā uzbūvēju mākslīgo ligzdu. Melnais stārķis tajā mežā regulāri tika redzēts, un īpašniekam bija vēlme redzēt stārķi ligzdojam viņa mežā. Un ir pilnīgi pretēji gadījumi.

Ir gadījumi, kad ir aizdomas, ka ligzdas ir nogrūstas, un ir gadījumi, kad ligzdas tiek nozāģētas," teica Ķuze.

Ņemot vērā Latvijā notiekošo intensīvo mežizstrādi, nereti mikrolieguma izveidošana cilvēkiem ir vienīgā iespēja pasargāt tuvējos mežus no izzāģēšanas. Brīdis, kad kokiem nav lapu un zeme mežā ir sasalusi, ir ļoti piemērots ligzdu meklēšanai. Arī putni, kas devušies uz siltajām zemēm, netiek traucēti.

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti