Panorāma

Rīgas domē uzticības balsojums O.Burovam

Panorāma

Zāļu devas starpība – 1000 eiro

Ceļojums pāri okeānam, vācot plastmasu

Latvietes Nitas Jirgensones pieredze ekspedīcijā pāri okeānam: pēkšņi peld plastmasas krēsls

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

300 sievietes no visas pasaules divu gadu garumā ceļo apkārt pasaulei un vāks plastmasas atkritumus, mēģinot izsekot to izcelsmei un saprast, ko darīt citādi, lai okeānā nepeldētu plastmasas krēsli un vienreizlietojamie trauki. Ekspedīcija sadalīta 30 posmos, un vienā no tiem jau piedalījusies arī latviete Nita Jirgensone.

Zinātniskā ekspedīcija sākās oktobrī, kad no Plimutas ostas Lielbritānijā ceļu sāka pirmā sieviešu grupa. Katrā posmā uz jahtas kāpj 10 sievietes no dažādām pasaules valstīm un kopā ar kuģa apkalpi – trīs pieredzējušām dāmām – pavada laiku pētot un meklējot.

“Fantastiska komanda, kas palīdz nonākt mērķī. Un tad mēs visādi domājošās, ar visādām pārliecībām, stiķiem un niķiem 10 sievietes, kas mēģina izdzīvot šajā fantastiskajā pasākumā,” stāsta socioloģe Nita Jirgensone.

Nita piedalījās gandrīz trīs nedēļu garā posmā pāri Atlantijas okeānam: “Tajā brīdī, kad tu skaties uz skaisto zilo okeāna ūdeni, tev liekas – viss taču ir kārtībā. Tikai tad, kad tu reāli ņem šos ūdens paraugus, filtrē un ieraugi, ka tur tajā vienā kubikmetrā, kas ir izskrējis cauri filtram, ir reāli plastmasas gabali. Sešu dienu braucienā no pēdējās salas peld plastmasas karotītes, ir šie reāli atpazīstamie, cilvēku lietojamie produkti. Tad kļūst tā diezgan briesmīgi, jo ar aci – okeāns ir zils.”

Katra diena sadalīta pa stundām – gulēšanai, ēst taisīšanai, jahtas apkopei un atpūtai, kā arī pētnieciskajam procesam.

“Pirmais ir tāds filtrs, kas peldēja pa ūdeni, skrēja pa ūdens virsu. Un tad mēs skatījāmies, kas tajos filtros ir, un diemžēl bieži bija situācijas, kad plastmasas gabaliņu bija vairāk nekā dažādu dzīvo organismu. Un tas ir skumīgi, jo dzīvojošās zivis redz – kaut kas peld – un ēd to. Un, ja tās plastmasas ir tikpat daudz kā šis zooplanktons, tad, protams, viņas apēd arī to plastmasu,” skaidro Nita Jirgensone.

Paraugi ņemti arī no ūdens dziļajiem slāņiem, kā arī augsnes piekrastē. Tie tiek sūtīti uz laboratorijām ASV, Japānā un Lielbritānijā, kur zinātnieki jau daudz specifiskāk pētīs savākto plastmasu – kāda tai izcelsme, kā tā mainījusies okeānā un kādas vielas izdala ūdenī.

“Šī plastmasa atrodas spilgtas saules, vēja, ūdens ietekmē, arī tur šie noārdīšanās procesi rada dažādus toksiskus atkritumus. Par to, kas ar to notiks, kā tas mūs ietekmēs tiešā veidā, kā tas ietekmēs dzīvību okeānā, kas pēc tam nonāk uz mūsu galda, par to mēs diemžēl nedomājam,” saka pētniece.

Savukārt atklāsme, ka šķērsots Atlantijas okeāns, tā līdz galam Nitai atnākusi, tikai pārbraucot mājās: “Man ir miljoniem bilžu ar ūdeni, saulrietiem, saullēktiem. To ir grūti aprakstīt, tas ir fantastiski skaisti, tas ir fantastiski sajūtām, tas miers, tas plašums. Bija delfīni, un mēs kā mazas meitenes spiedzām aiz laimes. Bija arī vaļa ēna, un tā ir vēl īpašāka sajūta, ka tu redzi, ka tur ir tas lielais dzīvnieks. Viņš ir aptuveni laivas lielumā, tāds pleķis peld līdzi.

Un tu stāvi viens pats uz laivas tajā lielajā plašumā, un peld plastmasas krēsls.

Tu esi nedēļas peldējumā no viena gala, un vēl nedēļa ir līdz nākamajai salai un liekas dīvaini.”

 

Visa ekspedīcija noslēgsies tikai 2021.gadā, bet Nita šobrīd domā, kā par savu ceļojumu un tajā redzēto pastāstīt bērniem visā Latvijā. Viņai ir sajūta, ka bērniem interesētu un viņi ir tie, kas var uz aktīvu rīcību virzīt arī savus vecākus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti