4. studija

Ceturtā studija

4. studija

Kāpēc Ovīšu dabas liegumā netraucēti tiek izbraukātas kāpas un izcirsti koki?

Kāda ir likumdošana un attieksme pret mājdzīvniekiem citās valstīs?

Latviete Norvēģijā: Par dzīvnieku patversmēm te nav dzirdēts; dzīvnieku turēšanas noteikumi – stingri

Citviet Eiropā dzīvnieku labturības noteikumi esot stingrāki un arī klaiņojošus dzīvniekus uz ielām neredzot. Tā Latvijas Televīzijas raidījumā "4. studija" pastāstīja divas latvietes – Indra, kura dzīvo Vācijā, un Evita no Norvēģijas. Norvēģijā nekas nav dzirdēts arī par dzīvnieku patversmēm.

Dzīvnieku patversmēs Latvijā patlaban trūkst vietu jauniem dzīvniekiem. Aiz mūsu valsts robežām ir citi likumi, citas labturības prasības.

"Te neklaiņo suņi uz ielām, suņi neklaiņo vispār," skaidroja Indra Polika, kura dzīvo Vācijā.

"Brēmenē es arī neesmu redzējusi kaķus klaiņojam. Šeit pagalmā pāris kaķi staigā, jo viņi šeit dzīvo."

Indra dzīvo Vācijā jau 12 gadus, ieradusies kopā ar suni un diviem kaķiem. Tagad viņas dzīves neatņemama sastāvdaļa ir suņu meitene Kimi, kas ir reģistrēta, un Indra par sunīti maksā ikgadēju nodokli 150 eiro apmērā. Atšķirībā no Latvijas  daļā Vācijas katram suņa īpašniekam ir jāiegūst suņa turēšanas tiesības.

"Tas ir super, tad tu arī tajā mācīšanās procesā uzzini kaut ko reālu, kas arī ir jāzina par to dzīvnieku, – par viņa uzvedību, par viņa vajadzībām. Tur arī ir kopšana, viņa vajadzības, pirmā palīdzība," uzskaitīja Indra. "Tur tiek izstāstīts viss par suni, sākot ar to, kā viņi tiek ieņemti, kā un cik ilgi iznēsāti, kad sākas sunei meklēšanās, tad tiek paskaidrotas situācijas un ar atttēliem izstāstīts, lai tu varētu orientēties, kad suns ir dusmīgs, kad ir priecīgs, kad ir uztraukts, kad viņš tikai nogaida, – lai varētu lasīt šo dzīvnieku."

Bez teorētiskajām un praktiskajām mācībām piereģistrēt suni nav iespējams.

"Es zinu, ka ir suņi, kuri nav reģistrēti, kur saimnieki ir "izbēguši" no šīs reģistrācijas, bet viņi šeit staigā tiešām tikai pagalmos un viņi neiet uz parku," stāstīja Indra. "Es ar savu suni eju uz parku, man ir reģistrācijas žetons, kurš ir sunim jānēsā, un, ja mani aptur kārtības policija, viņiem ir tiesības pajautāt, vai mans suns ir reģistrēts.

Ja suns nebūs reģistrēts, tad viņi ievāks pilnu informāciju par manu dzīvnieku un cik ilgi viņš man ir. Tad iekasēs nodokli par suņa turēšanu, ne tikai par šo laika posmu, mēnesi vai konkrēto dienu, viņi iekasēs par laiku, kuru viņi spēs uzrādīt kā turēšanas laiku, un ar procentiem, protams."

Vācijā tāpat kā Latvijā pastāv dzīvnieku patversmes, stāstīja Indra. Tās tiek uzturētas no ziedotāju līdzekļiem. Indra jau gadiem ilgi katru mēnesi tieši vienu eiro iemaksā kādas konkrētas patversmes kontā. Ziedotāju ir daudz. Dzīvnieki šajās patversmēs ir mūža maizē, viņus neiemidzina. Milzīgs skaits kucēnu tajās nonāk nelegālo pavairotāju dēļ, kuri suņus piegādā Austrumeiropas tirgum, uzsvēra Indra.

"Lai no patversmes paņemtu dzīvnieku, tā ir ļoti nopietna darīšana, tas arī ir naudas jautājums, jo ir jāsamaksā tas obligātais atlīdzības nodoklis, labturēšanas nodoklis, un tas ir, ja nemaldos, 300 eiro," pavēstīja Indra. "Viņi nāks uz mājām, ja viņi uzskatīs par vajadzīgu, pārbaudīs, kāda ir situācija mājās. Viņi noteikti iepazīsies ar ģimenes locekļiem. Viņi noteikti izskatīs un dos priekšroku tiem īpašniekiem, kuriem ir privātā māja ar dārzu, viņi pievērsīs uzmanību, cik vecs, kāds ģimenes stāvoklis, materiālie [apstākļi], viss tas tiek izskatīts."

Tikmēr Norvēģijā Evitas ģimenē aug divi liela izmēra suņi. Sieviete stāsta, ka

Norvēģijā ir tik stingri labturības noteikumi dzīvniekiem, ka neviens neriskē tos pārkāpt.

"Latvijā pa labi, pa kreisi visiem suņus dod, pēc tam viņus izmet un pēc tam – sit, tur pie ķēdēm un vēl visu kaut ko. Tas ir drausmīgi, tā ir tāda bezatbildība Latvijā," uzskata Evita Berga. "Es domāju, ka šeit, ja tu izdari pāri, es domāju, ka viņiem ir noteikti baigie sodi, jo šeit par visu norvēģiem ir tā – ja rakstīts grāmatā ir tā, tad tur nav atkāpes no normas. Piemēram, man viens suns ir pirkts Latvijā, otrs – Norvēģijā. Ja gribi suni nopirkt Latvijā un ievest Norvēģijā, tad viņam ir jābūt vismaz četrus mēnešus vecam. Protams, jābūt visām potēm, visiem papīriem jābūt kārtībā, un ir arī dažas šķirnes, ko nevar [ievest]. Viņiem ir ļoti maz šķirņu, ko var nopirkt. Latvijā var nopirkt jebkuru iespējamo suni. Šeit ir ļoti maz šķirņu, un pārsvarā tie ir mednieku šķirnes suņi, jo paši [norvēģi] daudz iet medībās, mežos un kalnos."

Norvēģijā atšķirībā no Vācijas par mājdzīvnieku nav jāmaksā nodokļi. Toties šeit veterinārārsta pakalpojumi esot ļoti dārgi, tāpēc Evita tālredzīgi saviem suņiem iegādājusies veselības apdrošināšanu.

"Te ir tādi noteikumi, suņu meitenes, piemēram, sterilizēt nevar. Puišus atsevišķos gadījumos, bet viņiem ir tā kā ķīmiskā kastrācija. Piemēram, kaķus tu vari sterilizēt, suņus – nedrīkst. Tas ir aizliegts ar likumu, ja nu vienīgi tai suņu meitenei ir kādas veselības problēmas," skaidroja Evita. "Piemēram, ja mans suns kaut vai uz ielas, vai kaut kur satiekoties sakož citu suni, nevienam neinteresē, kas tur notika, varbūt tas suns bija bez siksnas, tad tas otrs saimnieks uzraksta iesniegumu policijā, manu suni var arī nošpricēt. Te ir ļoti stingri likumi par visu to."

Uz ielām neklaiņo ne suņi, ne kaķi, pieredzē dalījās Evita. Viņa nav dzirdējusi, ka šajā valstī vispār eksistētu dzīvnieku patversmes.

"Te ir tāds sludinājumu portāls, un viņi viņus vienkārši atdod," pastāstīja divu suņu saimniece. "Ja ir kādi apstākļi vai netiek galā, viņi atdod vai pārdod, bet tā uz ielas vispār [suņu] nav, nē."

Kas ietekmē cilvēku attieksmi pret mājdzīvniekiem, kāpēc citās valstīs pret suņiem un kaķiem izturas ar cieņu un pieprasa atbildību no saimniekiem, bet pie mums patversmes ir pārpildītas ar dzīvniekiem? 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti