LTV raidījums "Vides fakti" devās apskatīt izstādi: "Iepazīsties koks!", kur var redzēt, cik daudz dažādu lietu var izgatavot no koka: bērnības dienu klasiku - koka zirdziņu, dažādas rotaļlietas, modes aksesuārus, laivas, gludināmos dēļus, pat ceļazīmes un daudz ko citu.
"Ir jau arī tā, ka mēs visādas interesantas lietas varam veidot no koka. Jā, tās ir mazās mīļās lietas, kuras mums ražo kā, piemēram, skeitošanas dēlis, vizītkaršu turētāji, koka brilles, lādītes, tauriņi - pašam ir vesela kolekcija -, koka pulksteņi, tās lietas arī Latvijā tiek ražotas. Tās, protams, nevar salīdzināt ar zāģēšanas vai plātņu ražošanas, vai mēbeļu apjomiem vai lielumu, bet, ja mēs tā paskatāmies, tad Latvijai ir ļoti liels potenciāls ražot šīs mazās, mīļās lietas," stāsta Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.
Lai saražotu vienu kubikmetru derīgās koksnes, ir nepieciešami 2,5 kubikmetri apaļkoka. Pārējais aiziet skaidās un šķeldā, no kā tālāk ražo granulas.
Šogad Latvija ir eksportējusi koka produktus vairāk nekā divu miljardu eiro vērtībā. Pārsvarā šo summu sastāda kokzāģētavās sagatavotie dēļi, brusas, OSB plātnes (Oriented Strand Board - orientētās skaidu plātnes - tiek izgatavotas no liela izmēra skaidām, kas tiek saistītas ar sintētiskajiem sveķiem) un citi būvmateriāli. Daudz tiek runāts, kā kokam dot pievienoto vērtību, un interesanti ir tas, ka visdārgāk pārdot vienu kubikcentimetru koka var, izgatavojot zobu bakstāmos.
Koks ir ne tikai materiāls, kas ļauj izgatavot gandrīz jebko, tas ir atjaunojamais resurss, un cilvēki ir iemācījušies to izmantot un dot kokam pievienoto vērtību. Daudzi bērni vēlētos paviesoties Vilija Vonkas šokolādes rūpnīcā, taču LTV raidījums "Vides fakti" ir ieradies Kuldīgā, kur tiek ražoti bērnu riteņi no koka.
"Ritenis ir veidots no bērza saplākšņa. Bērzs aug Latvijā, jā, to ražo "Latvijas finieris". Šis velosipēds ir principā tāda kā "Lego" figūra, jo te taču top visas tā detaļas. Jā, kas saistīts ar koku, visas detaļas top šeit uz vietas un tiek izgrieztas no saplākšņa loksnēm. Astoņas detaļas te ir kopā, katram ritenim ir astoņas detaļas," rāda attīstošo bērnu rotaļlietu uzņēmuma īpašnieks Mareks Gipters. "Šeit ir redzamas visas koka detaļas, kas ir izmantotas velosipēdam. Tālāk detaļas tiek apstrādātas ar lineļļu vai krāsotas."
Koka velosipēdi tiek ražoti no divu biezumu plāksnēm. No plānākās tiek sagatavoti rāmji un sēdekļi, savukārt no biezākās visas pārējās detaļas. "Foršākā lieta ir tā, ka mēs paši varam uztaisīt, mūsu materiāls un plus vēl mūsu Latvijas bērniem dod iespēju attīstīt līdzsvaru un sagatavo reāliem riteņiem," piebilst Gipters, norādot, ka "Latvijas vārds ir izskanējis ļoti tālu, sākot no Amerikas līdz pat Austrālijai riteņi ir piegādāti. Viens pat Āfrikā."
No Latvijā augušiem bērziem top modes aksesuāri vīriešiem un sievietēm. Steidzīgās Rīgas kādā namā, bruņojušies ar pacietību, jaunieši pulē rotas lietas. "Mēs šeit izgatavojam koka tauriņus, aproču pogas, kaklasaišu saspraudes, sievietēm matu aksesuārus, un visu izgatavojam no koka," stāsta koka tauriņu dizainers Dzintars Volmanis. "Koks nav audzis Latvijā, bet pirkts Latvijā. Ir dažādi eksotiskie no visas pasaules, piemēram, satīna riekstkoks, bērzs, polisandrs, padauks un vēl vairāki."
Rotu izgatavošanai ir nepieciešams 0,6 milimetru plāns finieris, bet no Latvijā augušiem kokiem pagaidām tāds netiek ražots. Viena tauriņa izgatavošana aizņem trīs līdz piecas dienas.
"Kopumā ļoti daudzi procesi iesaistīti, tā ir sagataves salīmēšana, sagataves apzāģēšana, salocīšana, stiprinājuma ielikšana, aplīmēšana, frēzēšana, slīpēšana, atkal slīpēšana, pulēšana, lakošana vai vaskošana," skaidro dizainers Volmanis. "Pateicoties koka tauriņiem, aproču pogām, vienīgais kontinents, kur nav izskanējis Latvijas vārds, ir Āfrika, bet visur citur ir pabūts. Arī Latvijas amatpersonu krājumos noteikti ir šādas rotas. Būtu jau forši, ka arī mūsu prezidents, sagaidot viesus, uzliktu mūsu tauriņu un pārstāvētu Latvijas dizainu un parādītu."
Latvijā darina koka tauriņus, bet raidījums "Vides fakti" devās astoņu stāvu augstumā, kur pat tauriņam ir grūti uzlidot. Kokmateriālus var izmantot visdažādākajiem mērķiem, bet būvniecībā koks tiek izmantots ļoti lielos apjomos. Latvijas būvnormatīvi ļauj celt koka mājas līdz astoņu metru augstumam, bet iespējams uzcelt pat astoņu stāvu namu no koka.
"Tas bija ļoti liels izaicinājums strādāt pie viena projekta, kas ir Liverpūlē, kur tika uzbūvēts līdz pat astoņu stāvus augsts [nams].
Mēs ļoti daudz strādājām kopā ar speciālistiem, kam šī pieredze bija vairāku stāvu ēku būvniecībā, runājot par koka konstrukcijām, un mēs ļoti daudz saskaņojām un meklējām visādus risinājumus, un galu galā mēs to paveicām un jūtamies ļoti lepni, un mūsu ambīcijas nav ierobežotas tikai ar astoņiem stāviem, un ceram, ka tuvā nākotnē spēsim uzbūvēt ne tikai astoņus, bet arī 14 [stāvus]," stāsta inženieris Imants Trezuns.
"Astoņu stāvu koka māja uzcelta, izmantot bērzu, egli, priedi un ozolu. Galvenokārt tiek izmantots priedes koks. Priede ir unikāls kokmateriāls no tā viedokļa, ka ar savu īpatnējo stiprību pretstatā pret tās tilpuma masu ir ļoti unikāla un ir plaši pieejams materiāls," piebilst inženieris Trezuns.
Kamēr Liverpūle var lepoties, ka astoņus stāvus augstā studentu naktsmītne ir celta no koka, atliek gaidīt, vai arī Latvijā kādreiz tiks būvēti daudzstāvu koka nami. Kokam var būt visdažādākie pielietojumi, vajag tikai radošu prātus, dullas idejas un tās arī īstenot.
