LIFE programma atbalsta dabas aizsardzības projektus visā Eiropas Savienībā. Finansējumu projektam par purva bruņurupuču un sarkanvēdera ugunskrupju sugu pavairošanu Latvijas dienvidos saņēma arī Latgales zoodārza speciālisti.
Sūrais četru gadu darbs tagad vainagojies ar Eiropas Komisijas atzinību: zoodārzs iekļauts 90 labāko sadarbības partneru sarakstā, bet tā labās prakses piemērs aplūkojams LIFE informatīvajā ikmēneša izdevumā.
“Pēkšņi mēs redzam, ka te parādījās Latgales zoodārzs. Ar veselu rakstu par mūsu zoo, par mūsu pieredzi. Ar labiem komentāriem, ar aprakstu, ka arī nelieli zoodārzi var darīt ļoti nopietnas lietas Eiropas mērogā,” lepojas Latgales zoodārza vadītājs Mihails Pupiņš.
Abinieki un rāpuļi ir ļoti svarīga ekosistēmu sastāvdaļa. Latgales reģions veido vairāku šo Eiropas sugu un biotopu ziemeļu robežu. Un kopumā Latgales zoodārza pētnieki piedalījās jau divos LIFE programmas projektos.
Tā ir pirmā reize arī valsts vēsturē, kad darbs ieguldīts konkrētu sugu saglabāšanā, kas līdz šim atradās uz izmiršanas sliekšņa. “Tas ir sarkanvēdera ugunskrupis, kas mīt Latvijā ziemeļos, otrais ir purva bruņurupucis, kas vispār skaitījās savulaik Latvijā oficiāli izmiris dzīvnieks jau. Nav Latvijā, nav. Latvijā cilvēki redz reti tos dabā, retāk nekā to Lohnesa briesmoni,” saka cilvēki.
Zoodārza speciālisti vietējos iedzīvotājus aicina būt vērīgiem un savlaicīgi ziņot par šo sugu atradnēm.
Projektos izdevies panākt, ka abi dzīvnieki Latgalē tagad sastopami krietni biežāk.
“Uzlabojām biotopus, savairojušos dzīvniekus izlaidām divreiz vairāk, nekā bija solīts. Tūkstošiem izlaidām sarkanvēdera ugunskrupjus, bruņurupuči bija izlaisti dabā, arī tepat Silenē, Silenes dabas parkā,” stāsta Latgales zoodārza vadītājs.
“Esam ļoti priecīgi par rezultātiem, tiešām var teikt, ka šīs sugas kļuva daudzskaitlīgākas,” saka Latgales zoodārza zooloģe Aija Pupiņa.
Lai arī turpmāk nodrošinātu raitu aizsargājamo sugu genotipu apmaiņu, LIFE programmā iesniegts jauns projekts. Tas paredz drošu dzīvnieku pāreju izveidi pierobežas reģiona šoseju tuvumā. Daudzviet Eiropā šāda prakse jau ir ierasta, pamazām attīstās arī Lietuvā. “Ir žodziņi gan lieliem dzīvniekiem, gan maziem dzīvniekiem. Jau Lietuvā sākts arī, bet Eiropa ir pilna ar tādiem tiltiem stirnām, mežacūkām, vardēm arī,” stāsta Mihails Pupiņš.
“Mēs domājam piesaistīt arī lielā tritona aizsardzībai. Tāpat kā ugunskrupi un bruņurupuci pavairojām laboratorijā, izlaidām dabā, tāpat mēs domājam arī lielo tritonu, atbalstīt lielo tritonu. Un pieteicām arī šo ideju LIFE,” atklāj Aija Pupiņa.
Latgales zoodārza pētnieki ir pārliecināti - Eiropas atzinība nākotnē pavērs daudz plašākas iespējas realizēt starptautiski nozīmīgus projektus, kā arī motivēs citu valstu mazos zoodārzus arvien aktīvāk iesaistīties dabas aizsardzībā.
