„Jo vairāk pašvaldības apsaimnieko savas ūdenstilpnes, jo vairāk zivju un mazāk malu zvejnieku”, secina gan inspektori, gan makšķernieki un paši ezeru uzraugi. „Protams, labāk, ja zivis ezeros atjaunotos dabiskā veidā”, saka zivju inspektori. Taču gluži kā pavasaros, kad malu zvejnieki izmanto zivju nārstu un nelikumīgā veidā izķer zivis, tā arī rudeņos, kad zivis gatavojas ziemas mieram, daudzi izmanto šo situāciju maluzvejai, un zivju daudzums ezeros mazinās. Tāpēc ezeru apsaimniekošana un to papildināšana ar zivju mazuļiem, kā arī inspektoru reidi, ir veids, kā saglabāt ezeros zivju daudzumu.
Daugavpils novada Višķu pagasta ezeru apsaimniekotājs Valdis Zukulis ar Zivju fonda atbalstu savus pagasta ezerus ar zivīm - lielākoties 200 gramu smagiem līdaku mazuļiem - papildina jau daudzus gadus. Pirmo gadu šoruden fonda atbalstu izmantojusi arī Daugavpils pilsēta. Tas ir lietderīgi, taču tā ir arī atbildība, laižot līdaku mazuļus Lielajā Stropu ezerā, atzīst domes priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Dzalbe:
''Mūsu zvejnieki, kas mīl šo aktīvās atpūtas veidu, priecājas – kad šie 40 tūkstoš līdaku mazuļu izaugs, protams, būs vairāk zivju. Neaizmirstam arī par to, ka jāseko līdzi zivju resursu pavairošanai. Tāpēc tuvākajā domes sēdē tiks pieņemts lēmums par pilnvaroto personu skaita palielināšanu, kas varēs kontrolēt zvejas noteikumu ievērošanu.''
To, ka zivju papildināšana Latgales ezeros notiek aktīvi, atzīst arī Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Daugavpils kontroles sektora vadītājs Edvīns Gasperovičs. Viņaprāt, tas ir labi, taču vēl labāk būtu, ja zivis atjaunotos dabiski. Taču posts zivju populācijai ezeros ir malu zvejnieki, tas īpaši jūtams pavasaros un arī rudeņos, rīkojot reidus ūdenstilpnēs, secinājis Edvīns Gasperovičs:
''Faktiski katru dienu dodamies pārbaudēs, tiek aizturēti maluzvejnieki. Pēdējā reizē pat divas brigādes nācās aizturēt. Maluzvejnieku galvenais rīks ir tīkls, rudeņos vēl žebērkļi, ar ko dur līdakas, brekšus un citas zivju sugas."
Tiklīdz ezers tiek apsaimniekots, malu zvejniecība mazinās, to pēc šī gada piemēra savā praksē jūt Daugavpils pašvaldībā, stāsta Pēteris Dzalbe. Cīņu ar malu zvejniekiem sekmē arī iekārtas, kuras ar Zivju fonda atbalstu pašvaldības iegādājas, un tām ir savi rezultāti, stāsta Daugavpils komunālās saimniecības vides inženieris Kaspars Laizāns:
''Tā ir laiva, laivas dzinējs, termokamera, fotoaparāts. Termokamera ir specializēta ierīce, ar kuru var strādāt nakts laikā, sliktos laikapstākļos, lietū, sniegputenī - tā parāda siltumu izstarojošu objektu.''
Pašvaldības ar Zivju fonda atbalstu arī turpmāk vēlas palielināt zivju daudzumu savās ūdenstilpnēs, pretī nodrošinot ezeru uzraudzību un cīņu ar maluzvejniekiem.
