Šakālis ir jauna, invazīva un nesen ieviesusies suņu dzimtas suga Latvijā, kas izplatoties var būt bīstama un apdraudēt citas Latvijas dzīvnieku sugas.
Visticamāk, zeltaino šakāli jeb “Canis aureus” aizvadītajās brīvdienās pie ceļa Špoģi -Ambeļi manījuši vairāki apkaimes iedzīvotāji.
Ambeļu mednieku kolektīva vadītāja Egila Rūtiņa meita ir viena no tām, kas iespējams, Latgales ainavā nevis, kā rāda kino Āzijas stepēs, manījusi šo mūsu dabai netipisko dzīvnieku.
“Aizdomas, ka tas varētu būt šakālis. Taču tas nav stirna, ko pazīst visi. Lai arī ziemā uz sniega ir manītas pēdas, kas līdzīgas vilka pēdām, bet mazākas. Taču, kamēr nav īstu pierādījumu, nav arī pilnas pārliecības, ka tas ir šakālis. Tie pagaidām ir minējumi. Bet, ja jau nāk iekšā, tad jau arī mēs - mednieki to redzēsim,” atzina Rūtiņš.
Latvijā jau pirms gadiem pieciem ir nomedīts pirmais šakālis, nav izslēgts, ka šis Daugavpils novadā manītais indivīds arī ir tieši šakālis, šo versiju neizslēdz Valsts meža dienesta Dienvidlatgales virsmežniecības virsmežzinis Vilmārs Skutelis, uzsverot, ka Latvijas dabai tā nav normāla parādība un var nodarīt postījumus.
“Šakāļi ir redzēti, manīti, man viens bijušais mežsargs stāstīja, ka šakāli ir redzējis savas mājas šķūnī. Tas nav normāli, tas ir plēsējs, mums tagad ir pazuduši rubeņi, mazināsies zaķi, arī mazos stirnēnus un mazos sivēntiņus tie plosīs,” stāstīja Skutelis.
Šakālis ir vidēji liels dzeltenīgi pelēks līdz zeltaini brūns plēsējs, kura ķermeņa garums no 75 līdz 110 centimetri, augstums skaustā līdz 50 centimetriem, maksimālais svars - līdz 15 kilogramiem. Dzīvnieks ir ar diezgan garu asti, stāstīja Vilmārs Skutelis.
“Šakālis ir līdzīgs lapsai, arī nedaudz vilkam. Tāpēc to no attāluma var sajaukt,” sacīja Skutelis.
Ir vismaz jānofotografē, lai saprastu, vai Daugavpils novadā manītais dzīvnieks ir šakālis, medīt šobrīd to nedrīkst, taču tas ir medījams dzīvnieks, kura izplatība ir jāregulē, tā uzsvēra Dienvidlatgales virsmežniecības medību inženieris Viktors Frīliņš.
“Šakālis ir invazīva suga, to var medīt no 15. jūlija līdz 31. martam, īpaša medīšanas atļauja tam nav vajadzīga. Pārlieku savairošanās gadījumā šī suga var radīt zaudējumus vietējai faunai. Līdzīgi kā jenotsuņi. Mans viedoklis - nevajag ļaut tiem savairoties, jānoregulē, tā ir Latvijas faunai neraksturīga suga, un mums tā nav vajadzīga,” sprieda Frīliņš.
Pastāv viedoklis, ka zeltainais šakālis Latvijā ienācis no dienvidaustrumiem caur Ukrainu un Baltkrievijas ziemeļdaļu.
Šakāļu kopējais skaits Latvijā precīzi nav zināms. Taču speciālisti uzskata, ka tie ir vairāk nekā daži desmiti, varbūt jau pāri simtam.
Šakāļi ir bara dzīvnieki, ja manīts viens, visticamāk, būs vēl, tāpēc situācija jāuzmana, saka meža un medību speciālisti.
