Šogad lašus un taimiņus Gaujā un tās pietekās redz maz. Neskatoties uz to, skatītāji uz tilta ir - citi priecājas par nedaudzajām zivīm, citi, iespējams, nolūko, vai ir vērts doties nelegālās medībās. Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti" devās vērot lašu nārstu kopā ar Māri Mitrevicu, sauktu arī vienkārši par Mitro.
"Re, kur ir, dabūji kadrā? Bet šis bija tāds blāvs, bija baigi augstu šoreiz. Bet, kad viņš ir nedaudz zemāk, tad to labāk redz," paskaidro sabiedriskais inspektors Māris Mitrēvics. "Šogad ir pavisam dīvaini. Tik dīvainu rudeni es neesmu redzējis. Tūlīt man aprit 51.gads Siguldā un tā, ka līdz oktobra beigām ir zaļas lapas, reizi pirmo redzu.
Un pēdējo 40 gadu laikā lašu nārsts vienmēr ir sācies 20.oktobrī, bet tagad ne ātrāk kā 10. novembrī. Tas ir dīvaini, varbūt zemā ūdens līmeņa dēļ, bet es nedomāju, ka tā ir globālā sasilšana."
Laši un taimiņi no jūras dodas nārstot tieši uz to upi, kur paši nākuši pasaulē. Nārstošana notiek upju straujos posmos ar oļainu grunti. Tur tiek ar asti un spurām izveidota iedobe. Šādā veidā izveidojas berze, ko pa gabalu var redzēt, jo akmeņi ir gaišāki par pārējiem. Vienas mātītes, kura iznērsīs desmit tūkstošus ikru, apaugļošanā parasti piedalās vairāki tēviņi.
Lai vērotu nārstu tuvumā, ir jāuzvedas ļoti klusi - galu galā zivīm tas ir intīms process. Skaļas balsis un skaļi soļi šeit būtu pilnīgi nevietā. "Re, zivs! Liela! Vau, kāda zive! Johaidī! Jāāāā! Liela, tur bija septiņi kilogrami," sajūsmināts par dabas skaistumu ir Mitrais. Lai gan zivju nārsts skatāms katru gadu, Mitrajam tas joprojām sagādā lielu prieku.
Viņš labi pārzina lašu mīlas rotaļu vietas arī citās upītēs. "Re, te Gaujas pietekā ir trīs berzes, vakar šeit pa labi bija zivs, bet te pa kreisi bedre palikusi divas reizes lielāka, šonakt tur ir bijis nārsts," raidījumam "Vides fakti" rāda sabiedriskais inspektors Māris Mitrevics.
Šoreiz laši netiek sastapti, tomēr negaidīti kameras priekšā nopozē ūdele. Tālāk ceļš ved atpakaļ uz Gauju, kur atklājas, ka Mitrais upes krastā sačukstas ne tikai zivju dēļ. "Ņem te caur smilgām, viņš iet gar krastu, viņam ir kaut kāds koks vai spinings, tur pie paša krūma, redzi!" sabiedriskais inspektors Mitrais norāda, ka otrā Gaujas krastā ir pamanījis malu zvejnieku. "Viņam ir gaiša jaka ar gaišiem pleciem."
Tā kā zivis viņam rokās nav, neko padarīt nevar. Valsts Vides dienesta (VVD) inspektors Andris Strautiņš atzīst, ka šogad lašu nelegālo ķērāju ir krietni mazāk kā citus gadus, jo zivis nārsto ļoti maz. "Septembra mēnesī taimiņi uz nārstu gāja, tad zemūdens mednieki bija aktivizējušies, kaut gan Gaujā ar to nodarboties ir aizliegts visu gadu. Bija daudz tādu gadījumu, kad izmantoja zemo ūdens līmeni un lašveidīgās zivis bija dziļākās vietās. Aizturēti bija ap septiņiem pārkāpējiem, bet tas viss bija septembrī un oktobra sākumā," stāsta VVD inspektors Andris Strautiņš.
Zemā ūdens līmeņa dēļ maluzvejnieki šobrīd piesargās ūdenī likt tīklus. Regulāri tiek rīkoti reidi, kontrolē arī makšķerniekus un viņu noķerto lomu – laši un taimiņi tajos nedrīkst atrasties. Ādažu apkārtnē visi reidā pārbaudītie makšķernieki ir godīgi un likumu nepārkāpj. "Labdien! Valsts vides dienests patraucēja, Andris Strautiņš inspektors. Kā mums ar dokumentiem, makšķerēšanas kartiņa ir? Zivis arī šodien ir vai vēl nav?" makšķerniekus uzrunā VVD inspektors Strautiņš un no makšķernieka saņem atbildi "Vēl nav."
Gan makšķernieki, gan inspektors raidījumam "Vides fakti" atzīst, ka laši un taimiņu pēdējos gados Gaujā paliek arvien mazāk, neskatoties uz to, ka audzētavas katru gadu upēs ielaiž simtiem tūkstošiem mazuļu. Lašveidīgo zivju samazinājumu atzīst arī "BIOR" Zivju resursu pētniecības departamentā.
"Ja mums nebūtu zivju audzētavu, mēs par lašiem kā resursu vispār varētu aizmirst. Kopš aizsprostoja Daugavu, pārējās upes nav tik lielas, lai spētu saražot jūtamu daudzumu lielo lašu," skaidro "BIOR" pārstāvis Jānis Birzaks.
Lašu atguvums
Pieaugušo lašu skaits no 1000 mazuļiem, kas ielaisti jūrā.
"Tas ir fakts, ka ne tikai Baltijas lasim, bet arī Atlantijas lasim ir problēmas, tajā skaitā Baltijas jūrā. Laikā no deviņdesmitajiem gadiem lašu atguvums ir vairākkārt samazinājies." Jānis Birzaks kā faktorus min arī klimata izmaiņas, pārmaiņas Baltijas jūras ekosistēmā, kā arī poļu zvejnieku darbības, iepriekš nelikumīgi nozvejotos lašu paslēpjot zem citām sugām.
Zvejnieku vidū ir teorija, ka vainojami roņi. Daļa zvejnieku uzskata, ka roņi spēj lašus noķert saviem spēkiem, zinātnieki gan pret šādu iespēju izturas skeptiski. "Zinātnisku datu par to nav. Protams, ja zivs ir zvejas rīkā, tad ronim galds ir uzklāts," piebilst BIOR Zivju resursu pētniecības departamenta pārstāvis Jānis Birzaks.
Pēdējo trīs gadu uzraudzības rezultāti Latvijas lašupēs rāda, ka mazuļu skaits atkal pieaug. Šā gada, iespējams, neveiksmīgais nārsts Gaujā būtisku ietekmi uz tālāku zivju populāciju neatstās. Tomēr laiki, kad mūsu upes bija pilnas ar lašveidīgajām zivīm, šobrīd ir aiz muguras. Iespējams, varētu būt problēmas ar mākslīgi pavairoto lašu ģenētiku, bet par to "Vides fakti" vēstīs kādā no nākamajiem raidījumiem.
Lai gan lašu un taimiņu pastāvēšana nav apdraudēta, jārēķinās, ka zivju ķeršana nārsta laikā ir nepiedodama rīcība, par ko, starp citu, draud arī gana lieli naudas sodi. Par viena laša noķeršanu malu zvejniekam jāmaksā 715 eiro.
