Rīta Panorāma

Aplikācija «Vides SOS» – ērts veids kā ziņot par pārkāpumiem

Rīta Panorāma

Telefonintervija ar Kasparu Ozoliņu

Telefonintervija ar Eviju Šmiti

Lašu un taimiņu nārstošana varētu ieilgt līdz decembrim

Lašu un taimiņu migrācija uz nārsta vietām kavējas zemā ūdenslīmeņa dēļ un varētu ieilgt līdz decembrim, tādējādi apgrūtinot zivju nosargāšanu, Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" pavēstīja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Vidzemes reģiona administrācijas pārstāvis Jānis Bušs.

Šobrīd vides aktīvisti dodas reidos uz upēm un ezeriem, jo iestājies lašu un taimiņu ķeršanas lieguma periods. DAP sola pastiprināti kontrolēt maluzvejniekus un stāsta, ka šogad tiks izmantotas modernākas iekārtas, lai notvertu maluzvejniekus.

Šis gads ir nedaudz citāds, jo šobrīd Latvijā novēro sausumu, un upēs ir zems ūdenslīmenis, kas apgrūtina zivju došanos uz nārsta vietām, Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" pastāstīja DAP Vidzemes reģiona administrācijas pārstāvis Jānis Bušs.

Tomēr zivis migrē, un vides draugi šoruden ir bruņojušies ar jauniem rīkiem, kas palīdz atklāt maluzvejniekus, kuriem padomā nelegāla zivju ķeršana. Bez Valsts vides dienesta (VVD) inspektoriem kārtību pie lašu un taimiņu nārstošanas vietām šoruden palīdzēs nodrošināt arī sabiedriskie inspektori, jo profesionālie inspektori nevar atrasties visās vietās vienlaicīgi, pavēstīja Jānis Bušs.

Neatkarīgi no zivs lieluma vainīgajam būs jāsedz 715 eiro liela kompensācija par katru nārsta laikā izvilkto lasi vai taimiņu. Papildus jārēķinās ar administratīvo sodu. Kriminālatbildība var tikt ierosināta, ja tiek izmantoti elektriskie zvejniecības rīki, norādīja Latvijas Makšķernieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Alvis Birkovs, kurš pats jau paspējis kopā ar asociācijas biedriem doties reidos pie upēm, lai nosargātu nārsta vietas.

Viņš arī norādīja, dažiem maluzvejniekiem lašveidīgo ķeršana salīdzināma ar savdabīgu sportu - izaicināt vides inspektorus un iesaistīties spēlē, kurā vieni mēģina izpostīt zivju resursus, kamēr otri mēģina viņus pieķert nozieguma vietā. Ir cilvēki, kuri pabijuši aiz restēm, zaudējot sacensībā ar inspektoriem, piebilda Alvis Birkovs.

Savukārt Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītājs Ingus Purgalis novērojis pozitīvu faktu - šogad nārsta laikā aktivizējušās pašvaldības, atbalsot zivju inspektoru darbību, lai mazinātu nelegālo zvejniecību.

Ja palaistu ūdeņus no dambjiem caur slūžām, tādējādi nedaudz paceļot ūdenslīmeni, varētu palīdzēt migrējušajām zivju sugām pārvietoties, Latvijas Radio pavēstīja Purgalis. Zivju daudzums varētu pieaugt, ja to nārstošana tiks maksimāli nosargāta.

Pagaidām nārstošana kavējas un likumpārkāpēji arī nav īpaši aktīvi, taču, ja zivju došanās uz nārsta vietām ieilgs, tad tā varētu noslēgties nevis novembra beigās, bet pat iestiepties decembrī, kas var papildus apdraudēt zivis.

Iedzīvotāji var iet vērot nārstošanu, taču nevajadzētu domāt, ka kādā vietā iznēršot 10 000 ikrus, sagaidāmi tikpat daudz lašu, sacīja makšķernieku pārstāvis Alvis Birkovs. No ikriem izšķiļas vien 1-2% mazuļu, no kuriem pēc tam izdzīvo tikai līdz diviem procentiem, tāpēc īpaši svarīgi ir neļaut cilvēkam apdraudēt šo trauslo dabas procesu.

Iedzīvotājiem ir iespējams zvanīt 112 vai ziņot par pārkāpumiem, izmantojot mobilo tālruņu lietotni "Vides SOS".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti