"Stādiņi ir ļoti skaisti, liela izmēra, paskatāmies arī, kā mums ir ar taisnumu, stādām ar baudu, nesteidzamies, būs kauns, ja brauksiet garām un skatīsieties, ka neaug," talkā pastāstīja Meža konsultāciju pakalpojumu centra vecākā mežsaimniecības konsultante Laila Šestakovska.
Viņa talciniekiem, kuru vidū bija arī Matīšu pamatskolas skolnieki, ierādīja, kā pareizāk iestādīt lapegļu stādus, un arī stāstīja, kāpēc šeit ir izveidojusies balto stārķu kolonija.
"Acīmredzot viņiem šeit ir ļoti labvēlīga vieta, pieļauju – Burtnieka ezers," skaidroja speciāliste.
"Putni jau vispār dzīvo tuvumā tādām vietām, kur ir viņiem barības bāze, un šeit viņiem ļoti patīk."
Šobrīd, protams, ligzdas lapegļu alejā ir tukšas, bet ligzdošanas laikā te mīt daudz stārķu, dažās no lapeglēm ir pat vairākas ligzdas. Kāpēc stārķi šeit izvēlējušies dzīvot kolonijā, viens izskaidrojums tātad ir Burtnieka ezers kā barības bāze.
"Kad es biju stipri mazāka, tad atceros, ka to stārķu bija daudz vairāk, un var redzēt, ka to lapegļu ir mazāk," pastāstīja talciniece Agnese.
"Es vienmēr esmu priecājusies, man te patikuši tie stārķi, tagad būs jaunas vietiņas; man liekas, ka tā ir Latvijas vērtība," domās dalījās talciniece Vita.
Līdzīgi kā talcinieces Vita un Agnese, ikviens, kas stārķu ligzdošanas laikā te ir braucis garām, nav palicis vienaldzīgs par redzēto ainu. Arī Valmieras novada Dabas resursu pārvaldības nodaļas vadītāja Iveta Ence vērtē, ka šī aleja un tajā mītošā stārķu kolonija ir dabas vērtība, kas būtu jāsaglabā.
"Tas ir kaut kas unikāls Latvijā, pirmkārt, lapegles, kas ir vecajos muižas stādījumos," skaidroja Ence. "Šodien nav modē stādīt lapegles, tie koki ir ļoti dizainiski, ļoti interesanti izveidojušies pa šiem gadiem, arī kalstošos kokos putni būvē ligzdas, tas vienkārši unikāli izskatās.
Mēs redzam, ka vienā kokā var būt pat pa divām ligzdām, un tad, kad viņi perē un kad visi ir atlidojuši mājās, tad tā ainava ir unikāla."
Deviņdesmito gadu sākumā te saskaitītas 34 ligzdas, minēts, ka te bijuši pat 150 balto stārķu, taču tagad tik tiešām stārķu skaits kolonijā sarūk un, lai saglabātu šo koloniju, ir jānāk palīgā cilvēkam.
"Ļoti daudzi no šīs slavenās stārķu kolonijas kokiem ir aizgājuši bojā, daudzi ligzdu koki ir vienkārši nogāzušies, nav izturējuši to slodzi, vecums dara savu, līdz ar to paliek aizvien mazāk koku, kur stārķim mitināties, tāpēc arī tā stārķu kolonija ir samazinājusies," uzsvēra Dabas resursu pārvaldības nodaļas vadītāja. "Katru gadu Meža attīstības fonds piedāvā tādu iespēju – iegādāties stādāmo materiālu un papildināt alejas vai parkus pilsētās, vai iestādīt jaunus parkus, un šī izvēle tika šai vietai – atjaunot šo lapegļu aleju."
Ar talcinieku palīdzību šoruden iestādītas 300 jaunas lapegles. Kamēr tās varēs kļūt par ligzdošanas vietu stārķiem, gan paies gadi, taču pavasarī te, arī domājot par stārķu kolonijas saglabāšanu, akciju sabiedrība "Sadales tīkls" uzstādīja sešu ligzdu mākslīgās pamatnes. Kā stāsta Iveta Ence, stārķi gan neizmantoja šo iespēju, lai vītu ligzdas.
"Jā, šogad bija tukšas, ornitologi jau teica pavasarī – tie var būt divi, trīs vai pat četri gadi, kad stārķis nodos jaunajai paaudzei – tu, dēls vai meita, rekur, vari braukt no dienvidiem atpakaļ, un te ir mājvieta, šajās mākslīgajās ligzdās.
Tā arī ieteica, ka neesot ko satraukties, ja pirmajā gadā stārķu nav, jo pārsvarā te atgriežas tie stārķi, kuri savu mājokli šeit jau ir izveidojuši. Skolai ir uzdots papētīt, kā tas notiek šeit, varēs arī dabas mācības stundas notikt šeit, lai pasekotu līdzi, kā attīstās šī doma, kas attiecas uz mākslīgajām ligzdām," stāstīja Iveta Ence.
Balto stārķu kolonija autoceļa Valmiera–Mazsalaca malā ir arī Eiropā vistālāk uz ziemeļiem esošā balto stārķu masveida ligzdošanas vieta.
