Ķepa uz sirds

Ķepa uz sirds

Ķepa uz sirds

Kāpēc ikvakara siera gabaliņš suni pārvērš par īstu rešņuku – Ķepa uz sirds tievēšanas maratons turpinās!

Kaķis laizās, jo ir stresā – kā murrātāji mums parāda savas īstās emocijas?

Laizās, jo ir stresā, – kaķa uzvedība nereti «pasaka priekšā» par dzīvnieka raksturu

Adoptēt jau pieaugušu kaķi ir gan izvēle ar pievienoto vērtību, gan arī izaicinājums. Pieaudzis kaķis būs jau ar savu raksturu un ikdienas paradumiem. Prātojot, kā atrast sev piemērotāko, der atcerēties – kaķa ķermeņa valoda mums diezgan skaidri var atklāt dzīvnieka personību, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".

Tiem, kuri nolēmuši izvēlēties murrātāju dzīvnieku patversmē, ir iespēja atrast savam raksturam un ikdienas režīmam vispiemērotāko. Vislabāk ir ieklausīties kopēju padomos, kuri, katru dienu strādājot ar dzīvniekiem, jau ir novērojuši gan viņu raksturus, gan uzvedību.

Dzīvnieku uzvedības eksperts Alberts Čipuštanovs norādīja: "Vajag vienmēr saprast pašam, kādu kaķi mēs gribam, cik aktīvu mēs gribam, cik mēs esam spējīgi viņam veltīt laiku, un, izejot no tā, ienākot šajā telpā, vajag pavērot, paskatīties – un šeit mēs arī redzam, ka viens kaķis guļ, otrs sēž un skatās un trešais, tā kā šis, visu laiku staigā un meklē sev kaut kādu nodarbību."

Tiem, kam mājās jau ir viens kaķis, eksperts ieteica rūpīgi apdomāt, kā otrs dzīvnieks varētu reaģēt uz jauna iemītnieka parādīšanos. Un varbūt pat pirms tam veikt izmēģinājuma ciemošanos. Pat vairākas reizes.

"Varbūt palūgt no paziņām atnest kādu pozitīvu kaķi, kurš ne uz ko nepretendē, un tad paskatīties, cik viņš ir spējīgs pieņemt svešu kaķi." Savukārt tad, ja dodamies uz patversmi nolūkot otru kaķi, pirmkārt, jāapspriežas ar patversmes darbiniekiem, jo viņiem par šo kaķi varētu būt visvairāk informācijas.

Bieži vien kaķa uzvedība jau mums pasaka priekšā, kāds ir tā īstais raksturs.

Ja kaķis jau pirmajā reizē ļaujas glāstiem, visticamāk, viņš arī ikdienas dzīvē būs diezgan padevīgs un mierīgs. Pastāvīgāki un aktīvāki kaķi var mēģināt arī sist ar ķepu, lai atvairītu nevēlamu kontaktu.

"Ja jūs redzat, ka viņš sēž stūrī, un jūs mēģināt ar viņu kontaktēties tikai tāpēc, ka viņš ir ļoti, ļoti skaists, bet kaķis ir atturīgs, un jūs mēģināt viņu paglaudīt, bet viņš dod jums ar ķepu, parāda, ka viņam tas nepatīk, nu, tad tur jāpadomā," sacīja eksperts.

Komunicējot ar kaķi, vissvarīgākais ir nedarīt neko tādu, ko dzīvnieks negrib. Savu negribēšanu mincis nepārprotami jums parādīs. Ja kaķis sācis laizīties, tas nozīmē, ka viņš jūt spēcīgu stresu. Savukārt astes vicināšana var liecināt par dažādu emociju gammu.

Čipuštanovs norādīja: "Viņš domā, ko viņam darīt, kā viņam reaģēt uz to, ko viņš redz un kas viņam notiek apkārt. Ja mēs redzam, ka aste diezgan ātri kustas, tas liecina par to, ka viņš tūlīt var uzbrukt, ka emocijas ir augšā un viņš gatavs aktīvai darbībai."

Nereti jau pieaudzis kaķis ir noteicis savas dzīves hierarhiju. Un tās augšgalā nebūt nav jaunais saimnieks. Lai sakārtotu šīs attiecības, kaķu eksperts iesaka pievērst īpašu uzmanību kaķa barošanai.

"Barošanai ir milzīga nozīme, caur pareizu barošanu mēs varam sakārtot hierarhiju savās mājās ar kaķi, ja mēs nedodam viņam, neatstājam bļodā tik daudz, cik viņam gribas tās barības, bet atstājam, cik ir nepieciešams, un visu lieko mēs dosim viņam un piebarosim tikai par labu uzvedību, tad tādā veidā mēs viņam apstiprināsim šo pozitīvo uzvedību," norādīja speciālists.

Lai attiecības būtu izdevušās, noteikti nedrīkst aizmirst kaķi arī paslavēt par labu uzvedību un daudz ar viņu sarunāties. Kaķis novērtēs pozitīvu un mierīgu intonāciju.

"Kaķis ir sociāla būtne, līdz ar to viņam arī ir svarīgi, lai kāds ar viņu komunicē. Kad mēs vienkārši ar viņu runājam, viņam patīk, un mūsu kaķi arī atbild mums, kad mēs ar viņiem runājam, ka viņiem patīk tā komunikācija," viņš teica.

Ķepa uz sirds

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt