Kad aktrise oktobrī devās uz aklo randiņu ar Ansi, viņa cerēja, ka suns patversmē nonācis kļūdas pēc. Kā gan tādu brašuli kāds var pamest? Laiks gāja, bet neviens pakaļ nenāca. Un maģiskajā sestdienas rītā Ansis deva zīmi Jānim.
“Ieraudzīju Ansi, pateicu - jāņem viņš, nu tad ar sievu vēl datorā skatījāmies atkārtojumu, un tad sievai saku, nu ņemam. Sazvanījām “Mežvairogus”, un saka, atbrauciet iepazīties. Ko tur vairs iepazīties, tur jau uzreiz ir jāņem,” stāsta Anša saimnieks Jānis.
“Viņš dod mieru, vai ne? Viņš saka - jūs strīdaties, nu jūs nestrīdaties, protams, nu strīdamies jau bišķiņ, nē, nevajag, nevajag tāpēc, ka katrs strīds aiziet zemē, katrs pateicības vārds aiziet augšā, vai nu gaisma jūsu mājās vai tumsa, bet Ansis - viņš ienāk, un ir miers, viņš tā kā tāds gudrs, vieds sakārtotājs,” saka Rēzija Kalniņa.
Jaunajās mājās Ansi sagaidīja mazais suns Džimis un runcis Rūdis. Ja Džimis uz jauno draugu skatījās piesardzīgi, tad kolorītais Rūdis bija gatavs padalīties arī ar saimnieka guļvietu.
Ansis tik tiešām kļuvis par kārtīgu kundziņu. Ziemā sildās pie krāsns, bet pavasarī pastaigājas plašajā parkā, nobaudot arī kādu peldi piemājas dīķī. Ja vien netraucētu tikai daži lieki kilogrami...
“Mums ir bišķi jāpavingro, fitness, fitnesiņš, [..] jā, bet uz diētas jāuzliek, uz diētas bišķiņ,” saka Anša saimnieks.
Visi Undzēnu ģimenes astoņi bērni ir lieli dzīvnieku mīļotāji. Lielākie jau adoptējuši savus suņus, citi brīvprātīgi palīdz patversmes darbos, bet mazākie gaida, kad paaugsies, lai arī viņi varētu sniegt palīdzīgu roku cilvēku pamestajiem ķepaiņiem.
Labestība ir ģimenes pamatvērtība, bet tieši Ansis ir tas, kurš visiem māca galveno – mīlēt bez solījumiem un bez nosacījumiem.
“Ansim arī ir tā kā Lieldienas, Lieldienas - tā ir augšāmcelšanās, viņš caur jums ir ieguvis ģimeni. Kāda cita ģimene viņu izmeta, piesēja pie koka, un caur jums ir iegūta ģimene, tas ir pasakaini svētīgi,” par Ansi priecājas viņa krustmāte Rēzija Kalniņa.