Dienas ziņas

Daudzmiljonu lietotnes projekts varētu ilgt tikai 5 gadus

Dienas ziņas

Latviju apmeklē "Michelin" restorānu šefpavāri

Sēņu dienas Dabas muzejā

Laika apstākļi sēnēm aizvien labvēlīgāki - Dabas muzejā atklāj izstādi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Kad laiks iegriežas uz rudens pusi, daļa cilvēku kļūst atkarīga no sēņu trakuma. Sociālie tīkli burtiski plīst no skaudības, kad sēņotāji lepojas ar kārtējo guvumu – baraviku groziem. Rūdīti sēņotāji parasti savas beku un gaileņu vietas neatklāj. Pēdējo nedēļu lietus bijis labvēlīgs sēnēm, un tās nu steidz izlīst virszemē. Par sēņu daudzveidību var pārliecināties tradicionālajās sēņu dienās Dabas muzejā.    

Uz galdiem muzejā gan sarindota vien maza daļa no Latvijā sastopamo vairāk nekā 4000 sēņu sugu. Parasti grozos nonāk tikai ap 20-30 sugu sēnes. Bet izvēlīgākie  sēņotāji vāc tikai pašas, pašas vērtīgākās.

Sēņotāja un dabas pētnieka viedoklis par vērtīgāko būs atšķirīgs.

“Sēņotāji teiktu, ka tās ir baravikas, bet mums varbūt kāda interesanta piepe. Pavisam cita tipa sēne,” atzina Dabas muzeja ekoloģe  Lauma Kupča.

Dabas muzeja speciālistes no Ādažu un Carnikavas mežiem atvedušas jaunus eksponātus, jo sēnes izstādē jāmaina katru dienu.

“Katru dienu divas mašīnas brauc. Vienā komanda esam trīs cilvēki, otrā – septiņi,” atklāj Dabas muzeja ekoloģe Lauma Kupča.  

Šobrīd laika apstākļi kļūst sēnēm arvien labvēlīgāki, taču pateikt, tieši kuros mežos šobrīd ir vislabākā baraviku raža, nav iespējams. 

“Sēnēm patīk mitrums un siltums, bet lai nav pārāk karsts; ja uznāks sals, noteikti visas nosals. Un tad sāk augs vēlā rudens sēnes - dažādas pūkaines, aplocenes, kuru pagaidām vēl ir maz. Sēņu sezona var turpināties līdz pat salam un sniegam,” stāstīja Dabas muzeja mikoloģe Inita  Dāniele.

“Ja pārāk līst, tad arī nav labi. Ja augsne ir izmirkusi, tad tas sēnēm par labu nenāk,” viņa piebilda.

Muzejā apskatāma arī dzīslkātu beka - ēdamā sēne, kas Latvijā uzradās tikai pirms dažiem gadiem. Tā ir ienācēja no Ziemeļamerikas. Vispirms to atrada Lietuvā Kuršu kāpās, tagad arī mūsu piejūras mežos.

“Sēne viegli atšķirama - kātiņš izteikts ar tādām rieviņām. Tāpēc arī nosaucām par dzīslkātu beku. Domājām, domājām, kamēr izdomājam,” stāstīja Dāniele.

Laiku pa laikam pētnieki pārskata uzskatus par sēnēm, un gadās, ka ēdamā nonāk neēdamās kategorijā.  

Iepazīsti astoņas sēnes Latvijas mežos

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti