Sadaļas Sadaļas

Lai gan brūno lāču Latvijā ir vairāk, tos neplāno ļaut medīt

Latvijā brūnie lāči (Ursus arctos) ir aizsargājami dzīvnieki. Lai gan to skaits pēdējos gados ir palielinājies, lāču medības Latvijā nav atļautas un tuvākajā laikā par šādu iespēju nav plānots lemt, informēja Dabas aizsardzības pārvaldē.

Atsevišķos, ļoti retos gadījumos, kad dzīvnieks uzvedas savai sugai netipiski, ir kļuvis bīstams un apdraud cilvēku dzīvību, Dabas aizsardzības pārvalde, izvērtējot situāciju un potenciālos risinājumus,  izņēmuma kārtā var lemt par atsevišķa dzīvnieka pārvietošanu.

“Lai gan pārvaldes pamatdarbs ir dabas aizsardzība, mēs nedrīkstam to risināt uz sabiedrības drošības rēķina, pat ja, iespējams, kāda nepārdomāta cilvēka rīcība šo situāciju ir provocējusi. Tāpēc katrā atsevišķā gadījumā, kad konstatēta vairākkārtīga cilvēka un savvaļas dzīvnieka tikšanās, kurā dzīvnieks izrāda agresīvu vai citādu sugai netipisku uzvedību, un pastāv ļoti augsti riski cilvēku dzīvībai vai veselībai, ir rūpīgi jāizsver ieguvumi, zaudējumi un riski. Ja dzīvnieks reāli apdraud sabiedrību, lai gan lēmuma pieņemšana būtu smaga, iedzīvotāju drošība vienmēr būs pirmā izvēle,” izteicās pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.

Viņa norādīja, ka nav varianta savvaļas dzīvniekus ievietot zooloģiskajā dārzā vai patversmē, jo tur lielākoties tiek turēti dzīvnieki, kas vairākās paaudzēs ir dzimuši un auguši nebrīvē.

Lācis ir īpaši aizsargājama suga gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā, un šobrīd saskaņā ar aktuālajiem monitoringa datiem Latvijā savvaļā sastopami aptuveni 60 lāči. Atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likumā noteiktajam lāča indivīdu ieguve ir pieļaujama tikai īpašos izņēmuma gadījumos pēc Dabas aizsardzības pārvaldes atļaujas saņemšanas, piemēram, zinātniskās izpētes un sabiedrības drošības interesēs. Lāču medības nav starp Sugu un biotopu aizsardzības likumā noteiktajiem izņēmuma gadījumiem, līdz ar to lāču medību jautājums Latvijā nav aktuāls. Pat ja izņēmuma gadījumā tiek pieņemts lēmums sabiedrības drošības interesēs, tas ir attiecināms uz konkrētu dzīvnieku, konkrētā vietā, konkrētos apstākļos, uzsvēra pārvaldē.

Tajā informēja, ka pašlaik lāču skaita pieaugums notiek visā tā sauktajā Baltijas populācijā, tas nozīmē, ka vairāk lāču ienāk Latvijā. Iespējams, daļa no tiem paliek te uz dzīvi. Senāk galvenais iemesls lāču skaita samazinājumam un izzušanai bija medības. Tā kā tagad tās Latvijā nenotiek un Igaunijas pierobežā medības ir ierobežotas, lāču populācija atjaunojas.

Pārvaldē uzsvēra – sajūta, ka lāču skaits Latvijā ir būtiski pieaudzis, ir maldīga. Lai gan dzīvniekus skaits pēdējo desmit gadu laikā ir pieaudzis līdz 60, jāņem vērā, ka ir pieaudzis arī ziņojumu skaits. Tas skaidrojams ar to, ka cilvēki biežāk dodas dabā un atpūšas ārpus labiekārtotām atpūtas vietām, gan arī ar to, ka aizvien plašāk tiek izmantoti dažādi tehniskie līdzekļi, piemēram, novērošanas kameras pie dzīvnieku barotavām.

Latvijā nav fiksēti gadījumi, kad savvaļas lāči tieši uzbrūk iedzīvotājiem, tomēr pēdējos gados arvien biežāk ir bijušas situācijas, kad cilvēku rīcības dēļ savvaļas lāči no cilvēkiem nebaidās. Piemēram, savvaļā tiek atlaisti atpakaļ lācēni, kas kādu brīdi atradušies cilvēku aprūpē vai apzināti vai neapzināti ir veicināta dzīvnieku piebarošana vai uzturēšanās cilvēka tiešā tuvumā. Kā negatīvs piemērs minami dažus gadus atpakaļ Latvijas–Krievijas pierobežā sastaptie  lāči, kas apciemoja tālbraucējus šoferus un prašņāja ēdienu, ko nesaņemot radīja postījumus automašīnām un apdraudēja cilvēku drošību.

Eksperti šajās situācijās vaino pašus cilvēkus. Savvaļas dzīvnieku uzvedības maiņu var ietekmēt daļēji pieradinātu dzīvnieku palaišana savvaļā vai regulāra tīša vai netīša dzīvnieku piebarošana, kad mežā tiek atstāti ēdienu pārpalikumi vai lauku saimniecībās meža tuvumā tiek izbērti kaudzēs viegli pieejami augļi un dārzeņi.  

Ņemot vērā nelielo lāču skaitu Latvijā, iespējamība tos satikt dabā ir neliela. Turklāt normāla savvaļas dzīvnieka uzvedība ir centieni izvairīties no cilvēka. Ja tomēr gadās satikt lāci, jāievēro daži padomi. Lielākoties lācis vispirms cenšas pretinieku izzināt un nobiedēt, taču, ja cilvēks izturas nosvērti un mierīgi, dzīvnieks parasti atkāpjas. Lācim nedrīkst skatīties acīs, jo šādu rīcību tas uztver kā izaicinājumu, kas provocē uzbrukumu. Nedrīkst pagriezties ar muguru pret zvēru un skriet projām, jo tas var izsaukt plēsēja instinktu, kad tam jāķer bēgošs medījums.

Lai izvairītos no sastapšanās ar lāci:

  • pastaigas laikā turies uz meža takām un ceļiem;
  • ar savu uzvedību netraucē citus dabas baudītājus un meža iemītniekus, bet laiku pa laikam uzkāp kādam zaram, ierunājies vai iedziedies;
  • rūpīgi vēro dabu sev apkārt, lai dzīvnieka klātbūtni varētu laikus pamanīt;
  • ja mežā šķērso nepārredzamu vietu, tad pastiprināti liec par savu klātbūtni manīt.

Ja esi pamanījis lāci:

  • netuvojies lācim, nemēģini to panākt vai aiztikt dzīvnieku vai tā mazuļus;
  • iespējami ātri, bet neskrienot, dodies prom no tikšanās vietas;
  • negriez lācim muguru – atkāpies atmuguriski;
  • neskaties lācim acīs – dzīvnieks var to uztvert kā izaicinājumu;
  • uzvedies klusi, līdz dzīvnieks dodas savās gaitās.

KONTEKSTS:

Jau ziņots, ka Ziemeļvidzemē divi lāči viesojas pagalmā un nebaidās no cilvēkiem. Dabas aizsardzības pārvaldē norādīja, ka dzīvniekus varētu likvidēt.

Arī pavasarī tika vēstīts, ka Latvijā ir aptuveni 50 lāči, un lielākā daļa uzturas Ziemeļvidzemē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt