Baltie stārķi ligzdas ierīko cilvēka mītņu tuvumā. Agrākos laikos ligzdas lielākoties bija atrodamas uz kokiem, kur to ierīkošanā piedalījās cilvēki, jo stārķi labprāt izmanto cilvēka radītos mākslīgās ligzdu pamatnes, skaidroja Latvijas Ornitoloģijas biedrības Balto stārķu ligzdošanas sekmju monitoringa vadītāja ornitoloģe Māra Janaus.
“Tā kā, laikam ejot, cilvēki ligzdu pamatus izvietoja aizvien retāk, baltie stārķi sāka izvēlēties alternatīvas vietas – nereti tie ir elektrības stabi. Šādu ligzdu Latvijā patlaban ir 70 līdz 80%. Ir gadījumi, kad balto stārķu ligzdas Latvijā ir uzbūvētas neparastākās vietās, piemēram, uz siena kaudzes, uz strādājoša ceļamkrāna un pat uz pieminekļa,” viņa sacīja, piebilstot, ka baltie stārķi cenšas atgriezties tajā ligzdā, kur iepriekš jau perējuši, it īpaši, ja ligzdošana bijusi sekmīga.
Baltā stārķa ligzda var svērt pat tonnu
Baltā stārķa ligzdas svars var sasniegt pat tonnu, tādēļ potenciāli bīstamās ligzdas no elektrības stabiem vai citām nepiemērotām vietām ārpus ligzdošanas laika (no septembra līdz martam) dažkārt tiek noņemtas. Šādi gadījumi ir jāsaskaņo ar dabas aizsardzības institūcijām.
Svarīgi atcerēties, ka ligzdas izpostīšana ir likuma pārkāpums, un tās likvidācija pieļaujama tikai tad, ja ligzda apdraud pašus stārķus, cilvēkus vai to mantu.
Piemēram, ja baltie stārķi būvē ligzdu uz skursteņa, radot mājas iemītniekiem sadzīves neērtības, ligzdu drīkst noņemt, bet arī tikai ārpus ligzdošanas laika, pirms ir iedētas olas. Skursteni pēc tam var pārsegt, lai mazinātu iespēju, ka nākamajā pavasarī baltie stārķi uzsāks būvniecību turpat.
Ligzdvietu nav ieteicams veidot pārāk tuvu mājai
Jāpatur prātā, ka nav ieteicams mākslīgi veidoto ligzdvietu baltajam stārķim izvietot tiešā mājas tuvumā. Labprātāk stārķi aizņems ligzdu, kas uzbūvēta ne tālāk kā aptuveni kilometra attālumā no barošanās vietām. Svarīgi, lai pamatne būtu piestiprināta stipri un stabili, lai to neietekmē ligzdas svars un stiprāki vēji.
Uz piemērotā vietā uzstādītas mākslīgās ligzdas pamatnes baltie stārķi var nedēļas laikā uzbūvēt jaunu ligzdu, tomēr, “vai un kad stārķi iekārtosies jaunizveidotajās ligzdu pamatnēs, ir grūti paredzēt. Reizēm tas notiek jau pirmajā pamatnes pastāvēšanas gadā, bet varētu būt arī divi līdz trīs gadi, un dažkārt jaunā ligzdas vieta vispār netiek pieņemta,” norādīja ornitoloģe Māra Janaus.
AS “Sadales tīkls” Darba vides risku daļas Vides pārvaldnieks Artis Kubliņš stāstīja, ka pērn gaisvadu elektrolīniju balstos reģistrētas 8705 stārķu ligzdas, kas ir vairāk nekā 70% no Latvijas balto stārķu populācijas. Viņš uzsvēra, ka elektrolīnijas ne vienmēr ir pati drošākā izvēle ligzdošanai – tā var radīt riskus gan pašam putnam, gan izraisīt infrastruktūras bojājumus un neplānotus elektroapgādes traucējumus lielam skaitam cilvēku, tādēļ mudināja iedzīvotājus un organizācijas iesaistīties stārķu ligzdošanai drošu vietu ierīkošanai savos īpašumos.
Šogad AS “Sadales tīkls” sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu uzsākuši tiešraidi no baltā stārķa ligzdas, kas skatāma "Sadales tīkls" mājaslapā, pastāstīja Artis Kubliņš.
Latvijas Ornitoloģijas biedrības izstrādāts tehnisko ieteikumu materiāls par balto stārķu mākslīgajām ligzdu pamatnēm pieejams biedrības mājaslapā.
Par baltā stārķa novērojumiem pavasara migrācijas laikā bērnus un jauniešus Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina ziņot, piedaloties starptautiskajā gājputnu reģistrācijas programmā “Dzīvais pavasaris”, pievienojot savu novērojumu reģistrācijas mājaslapā.
Informācija sagatavota pateicoties projektam “Latvijas Ornitoloģijas biedrības interešu pārstāvība un sabiedrības iesaiste”, ko finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Projekta mērķis ir nodrošināt Latvijas Ornitoloģijas biedrības un plašākas sabiedrības līdzdalību stratēģiski svarīgajos lēmumos attiecībā uz dabas aizsardzību un dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu.
