Zinātniskā institūta "BIOR" eksperti pabeiguši darbu pie roņu aizsardzības un apsaimniekošanas plāna izstrādes. Visvairāk diskutētais jautājums ir samilzušais roņu un zvejnieku konflikts. Tādēļ plānā paredzēts, ka pelēko roņu atbaidīšana, pieļaujot to nošaušanu ierobežotā skaitā, varētu tikt īstenota no nākamā gada, bet pirmajos divos gados tas notiks pilotprojekta veidā, iesaistoties zinātniekiem un veicot monitoringu, skaidro institūta Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs Didzis Ustups.
"Mūsu piedāvājuma pamatā ir citu kaimiņvalstu pieredze tepat Baltijas jūrā, kur, piemēram, Igaunijā ir noteikts, ka 1% no roņu populācijas ir iespējams iegūt Baltijas jūrā. Latvijas piekrastē populācijā varētu būt no 3000 līdz 6000 roņu, tad tās būtu 30 līdz 60 roņu ieguves licences gadā. Katrā ziņā šis pasākums nesāksies ar nākamo gadu, tā pieeja būs soli pa solim. Joprojām plānu ir iespējams komentēt līdz nākošajai nedēļai," skaidro Ustups.
Sugas aizsardzības plāna pasūtītājs – Dabas aizsardzības pārvalde – patlaban apstiprina šādu pieeju, norāda Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.
"Tas nenozīmē, ka ir pašmērķis ik gadu nomedīt šos 30 roņus. Atbiedējošās medības attieksies tikai uz pelēkajiem roņiem. Kamēr populācija ir labvēlīgā stāvoklī un pieaugoša, tikmēr šāda prakse ir pieļaujama, ja situācija ar populāciju pasliktinās, tad tā ir jāpārtrauc," teica Strode.
Latvijas zvejnieku federācijas pārstāvis, Carnikavas zvejnieks Aldonis Lūkins skaidro, ka roņu postījumi zvejas rīkos ir ikdiena un par problēmu bez risinājumiem diskutēts jau 20 gadus.
"Roņi saplēš murdus, tīklus un izēd lomu, bet paši aizpeld. Citreiz arī roņi sapinas paši tajā tīklā un zvejas rīks ir sabojāts. Tāpēc ir jāpieņem kaut kādi mēri, protams, tam jānotiek ar licencēm un ar stingru kontroli," saka Lūkins.
Tikmēr Pasaules Dabas fonds ir pret roņu medībām un priekšlikumu plāno apstrīdēt, norāda fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena.
"Roņi nav īsti pētīti, nav investētas zināšanas, lai atrastu, kas labāk strādā. Ir izmēģināti skaņas atbaidītāji, kas nestrādā īsti labi, bet tiek pētīti arī dažādi zvejas tīkli, kas neļauj ronim iepeldēt un izēst zivis. Ir nepieciešams vēl daudz darba, lai atrastu risinājumu. Taču roņi ir aizsargājama suga, un tikai tāpēc, ka mums vēl nav risinājuma, es domāju, mēs nevaram plānā ieviest roņu medības," uzskata Jentgena.
Roņu aizsardzības plāna izstrāde sākta jau pirms trīs gadiem. Patlaban par izstrādāto gala redakciju Dabas aizsardzības pārvaldei vēl var iesūtīt komentārus, savukārt pēc to apkopošanas dokuments vēl jāapstiprina vides ministrijā.
