Zāle nopēdota no vienas vietas. Nospiedumi arī uz stropiem. Piecas bišu saimes pagalam, jo vēsajā laikā bitēm nav cerību izdzīvot pēc lāča veiktajiem postījumiem. Lācis atkal ir modies. Sandris Akmans no Madonas novada Liezēres ir spiests sadzīvot ar nelūgto bitenieku.
"Lācis pēc mošanās meklē, kur ātrāk paēst. Šķietami vienkārši būtu pārcelt dravu, bet tas nelīdz, jo lācis spēj sajust medu no liela attāluma. 20, 30 un pat 70 kilometrus viņš var noiet," stāsta Akmans.
Pērn sadarbībā ar Vides aizsardzības fondu biškopis izlika nakts redzamības kameras, kas iemūžinājušas kārumnieka rīcību bišu dravā.
"Pamatā viņš viesojas vēlu naktī vai lietainā dienā, kad bitēm ir apgrūtināta lidošana. Viņš izvēlas piemērotākus laikus, lai saņemtu mazāk dzēlienu," stāsta biškopis.
Bitenieki cenšas dravas no nelūgtā viesa pasargāt ar elektrisko ganu palīdzību, taču lāči jau atraduši veidu, kā tikt pāri arī elektriskajam šķērslim.
"Ir pazīstami lāči racēji. Viņi vienkārši pa apakšu aizrokas līdz mērķim, jo kārdinājums ir pārāk liels," norāda Akmans.
Biškopjiem jau kādu laiku pienākas kompensācijas par lāču postījumiem. Par vienu izpostīto stropu maksā līdz 140 eiro. Taču daudzi biškopji nav saņēmuši kompensācijas vēl par pērnā gada postījumiem.
Vinnija Pūka radinieki posta arī dārzus - rudeņos kāpj pēc āboliem un lauž ābeles. Latvijā, iespējams, ir vairāk nekā oficiāli uzskaitītie 20 līdz 50 ķepaiņi. Plēsēji ienāk no Igaunijas, Krievijas un Baltkrievijas.