Sadaļas Sadaļas

Kurzemes piekrastē sākusies aktīva pavasara putnu migrācija

Uz laukiem var pamanīt dzērvju pārus, cīruļus, ķīvītes un citus agrākos migrantus. Martā Latvijā atgriezīsies arī stārķi, kurus iedzīvotāji novēro un pamana visbiežāk. Šogad Latvijā īpaša uzmanība tiks pievērsta arī migrējošam zosīm, un par novērojumiem ikviens ir aicināts ziņot vietnē “dabasdati.lv”. Tas saistīts ar lauksaimniecībai nodarīto postījumu izpēti. 

Kurzemes piekrastē sākusies aktīva pavasara putnu migrācijaInga Ozola

Latvijas Radio (LR) par pavasara putnu migrāciju iztaujāja ornitologu Ritvaru Rekmani. 

„Pāvilostas pusē pie viena no laukiem, kur rudenī nokulti graudi, redzam divas dzērves, kuras jau ir atlidojušas. Putnu migrācija sākas februārī, tā tas bija gan pērn, gan šogad. Pagājušā gadā ziemas nebija vispār, tad arī ķīvītes un cīruļi atlidoja ātrāk. Kad ir sniegs un aukstums, putni aizkavējas, piemēram, Polijā. Uznāca siltās dienas, un sākās atkusnis, tad uzreiz lidoja pie mums,” skaidroja ornitologs.

LR korespondente Inga Ozola ar biologu un ornitologu Ritvaru Rekmani tikās Pāvilostas apkārtnē. Tieši jūras piekrastē Kurzemes pusē var novērot aktīvāku putnu migrāciju. Piemēram, cīruļi Latvijā parādās daudz ātrāk, nekā cilvēki tos pamana, teica ornitologs.

„Pamana tikai tad, kad sāk dziedāt. Saucienus daudzi nezina. Kad [putns] sēž uz brūna lauka un barojas, tad arī nepamana. Pamana tikai tad, kad aktīvi sāk dziedāt. Tas notiek nedaudz vēlāk nekā tad, kad atlidojis,” norādīja Rekmanis.

“Redzam, ka dzērves ir jau sadalījušās pāros, meklēs drīzumā ligzdošanas vietu. Zīlītes jau pāros dzied un atradušas savas teritorijas ziemā. Meža pīles var redzēt, migrējot virs jūras pavasarī, arī ziemošanas vietās tēviņi ar mātītēm sadalījušies jau pa pāriem,” sacīja ornitologs.

Tāpat Rekmanis norādīja, ka tagad martā jāparādās stārķiem, baltām cielavām.

Vērot putnus var katrs pats, rokās ņemot fotoaparātu vai binokli, vai uzrunāt kādu zinošu putnu vērotāju, ar ko kopā doties dabā, saka Rekmanis. Tad ir iespēja daudz vairāk uzzināt par putnu dzīvi un viņu migrāciju pavasarī. Putnu gripu viņš gan sauc par tādu pašu slimību kādas mēdz būt cilvēkiem, kad viņi saaukstējas, tā tas notiek arī putnu pasaulē, tāpēc, viņaprāt, tas ir normāls dabas atlases process. 

Ornitologs stāstīja par pirmajiem migrantiem, kurus var novērot: „Pirmie vienmēr ir tuvākie, kuri ziemojuši Polijā, Vācijā, Francijā, – tās pašas dzērves lielākā daļa ziemo Spānijā. Tās ir lieli putni un salīdzinoši agri migranti, tāpēc atlidot līdz Latvijai principā ir vai vienas dienas jautājums. Tālākie no Āfrikas lido, kā ierasts; viņi nezina, kāds klimats ir šeit. Viņi zina, ka atlidojot aprīļa beigās vai maija sākumā, šeit būs +20 [grādi pēc Celsija skalas], kūniņas, kāpuri un viss pārējais, nebūs jāiespringst par barību, – tie būs ķauķi, vālodzes, bezdelīgas. Svīres  atlido diezgan vēlu – maija sākuma vai vidū. Mums iekšzemes ūdeņi – upes, ezeri un dīķi bija ziemā aizsaluši, tāpēc gulbji arī bija aizlidojuši tur, kur bija vaļā. Paugurknābja gulbim klasiska ziemošanas vieta ir Dānija, bet ziemeļu gulbim Vācija vai Holande, gulbji, protams, arī ir migranti.”

Putnu migrācijas vērošana un fiksēšana var būt ne tikai patīkama izklaide vien ierindas vērotajām, nākotnē tā var kalpot zinātnei, uzsver Rekmanis. Ziņas par putniem galvenokārt nodod vietnē “latvijasputni.lv” vai “dabasdati.lv”.

„Facebook ir tāds profils “Latvijas fauna”, kur daudzi liek fotogrāfijas un novērojumus, tur ir daudz sekotāju un lietotāju. “Dabasdati.lv” ir vietne, kur var reģistrēties un ziņot savus novērojumus, ja pat nepazīsti putnu, eksperts izlabos un pateiks, kas tas ir. Tā ir sabiedrības zinātne. Vairāku gadu laikā izveidojas milzīgs datu apjoms, ko var izmantot zinātniekos nolūkos,” pauda Rekmanis.

2021. gadā Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorija ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansējumu veic pavasarī migrējošo zosu monitoringa programmas izveidošanai nepieciešamo izpēti. Šo pētījumu Bioloģijas institūts veic sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi, lai radītu priekšnoteikumus zemkopības nozares konfliktu novēršanai, kas saistīti ar caurceļojošajām zosīm. Ņemot vērā to, ka profesionālu ornitologu Latvijā ir maz, ikviens aicināts ziņot vietnē “dabasdati.lv” par ikvienu zosu novērojumu Latvijā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt