4. studija

Vai starp Krievijas un Ukrainas aizstāvjiem norisinās «ielu cīņas»?

4. studija

Ceturtā studija

Kāpēc pircēji tiek aicināti maltītēm nepirkt vairāku sugu zivis?

Kuras zivis ēst? Aicina izmantot «Zivju gidu»

Latvijas iedzīvotāji aicināti pievērst uzmanību tam, kādas un kādā veidā nozvejotas zivis patērē uzturā. Noteikti nevajadzētu ēst Baltijas jūras mencu un Eiropas zuti. Zušu skaits pēdējās desmitgadēs samazinājies par 95–99%. Bet, ja mencas pazudīs no ekosistēmas, Baltijas jūrā palielināsies aļģu daudzums.

Menca, zutis, zandarts, skumbrija, lasis, līdaka, tunzivs, kalmāri – tie ir tikai daži nosaukumi sarakstā, ko Pasaules Dabas fonds neiesaka celt galdā tāpēc, ka to dabiskās populācijas ir apdraudētas.

"Pēdējie ANO dati liecina, kas tika publicēti 2020. gadā, ir tādi, ka viena trešdaļa no globāliem zivju resursiem ir pārzvejoti. Mēs zvejojam vairāk, nekā savvaļas zivju resursi spēj atjaunoties, un kopumā, ja mēs skatāmies, tad dati rāda, ka 90% ir pārzvejoti," pastāstīja Pasaules Dabas fonda Zaļā biroja programmas vadītāja Elza Ozoliņa.

Visvairāk no pārāk lielas izzvejošanas un ūdens kvalitātes ir cietušas menca un zutis. Tās ievietotas saudzējamo zivju saraksta augšgalā.

"Menca, es pat teiktu, mokās Baltijas jūrā. Viņu ir maz, un arī pēc izmēra viņas ir kļuvušas sīkas, mazas, tā nobarotības pakāpe arī ir ļoti zema, kaulainas, tikai asakas un āda. Tur ir gan zvejnieki pielikuši savu roku. Un liela problēma mūsdienās ir mencu “draugi roņi”. Baltijas jūrā hidroloģija ir slikta, skābekļa līmenis pārāk mazs, sāļums, tieši tāpēc Baltijas jūrā, it sevišķi centrālajā daļā, menca praktiski ir pazudusi. Otrs slikts piemērs ir zutis. Visi pasaules zuši, mēs zinām, nārsto vienā vietā – Sargasu jūrā pie Bermudu trijstūra, un to zušu, kas pie mums atpeld, kļūst aizvien mazāk un mazāk," stāstīja "Bior" Zivju resursu pētījumu departamenta vadītājs Didzis Ustups.

"Eiropas zutis, mēs to izvēlējāmies arī tāpēc, ka pēdējo 30 – 40 gadu laikā zušu populācija ir samazinājusies par 95%," norādīja Ozoliņa.

Arī mūsu pašu vietējā delikatese – Baltijas lasis – iekļuvis sarkanajā sarakstā, ko vajadzētu pasaudzēt

"Ceļotājzivis ir tās, kas pārsvarā dzīvo jūrā, uz nārstu dodas upēs, un šeit atkal cilvēks ir palīdzējis, negatīvi palīdzējis, uzbūvējot dažādus dambjus, šķēršļus, hidroelektrostacijas. Mums vislielākais piemērs ir Daugava, kurā mēs esam izveidojuši HES, līdz ar to atņemot lasim vienu no labākajām lašupēm. Mums ir zivjaudzētavas, kur katru gadu Latvijā nepilnu miljonu izaudzējam un ielaižam atpakaļ jūrā," stāstīja Ustups.

Zutis ir vienīgais, kuru cilvēki nav iemācījušies pavairot nebrīvē, tāpēc tas saudzējams visvairāk. Tomēr daudzas citas zivju sugas pavairot izdodas, tāpēc tās droši varam likt uz saviem šķīvjiem, piemēram, Norvēģijas lasi. Bet, kā lai pircējs zina, vai zivs ir izzvejota ar dabai draudzīgiem zvejas rīkiem legālā vietā vai audzēta zivju audzētavā?

Dabas fonda pārstāve paskaidroja, ka jāpēta ekomarķējums uz iepakojuma vai arī jājautā pārdevējam, ja tiek pirktas zivis bez iepakojuma.

"Šai informācijai ir jābūt, to nosaka Eiropas Savienības regulas, ka ir jābūt šai informācijai, kā tiek zvejots un kur tiek zvejots," stāstīja fonda pārstāve. Viņa arī aicināja pētīt "Zivju gidu" – ja redz kādu no sarkanā saraksta zivīm, vajadzētu vērst cilvēku uzmanību uz to.

Vēl dzirdēts, ka dažas zivis nav ieteicams lietot uzturā ūdens piesārņojuma dēļ. Zinātnieki Latvijā gan mierina, ka salīdzinājumā ar citām valstīm mēs zivis uzturā lietojam tik ļoti maz, ka par to nav vērts uztraukties. Tomēr tiekot strādāts pie tā, lai patērētājs uzzinātu arī par zivīm no piesārņotiem ūdeņiem.

"Vieni zinātnieki saka – ēdiet zivis, tas ir veselīgi. Otri saka – zivis ir piesārņotas un tas ne pavisam nav labi. Tad saprast, cik daudz, kādas zivis un cik bieži būtu ieteicams ēst, – šie rezultāti būs pēc gadiem diviem, kad visiem būs pieejams virtuāls rīks, kurā paskatīties, kādas zivis ir ieteicams ēst un cik bieži," stāstīja "Bior" pētnieks Ustups.

Pašlaik mūsu mazā misija zivju glābšanā kā pircējiem ir marķējuma pētīšana un iepazīšanās ar “Zivju gidu”, kas aicina – pirms ēd jūras produktus, izvērtē, kā tie iegūti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt