Rīgas lielāko Ziemassvētku egļu izraudzīšanai un iedegšanai tiek pievērsta plaša sabiedrības uzmanība, bet kas notiek ar šīm pašvaldības eglītēm, kad svētki ir beigušies?
Lielākā daļa iedzīvotāju savas eglītes nomet pie miskastēm, tomēr daudzi uzskata, ka eglītēm ir jāizrāda cieņa un tās ir jāpārstrādā. "Mēs gribam, lai cilvēki saprot, ka šīm eglēm nav jābūt pie miskastēm, tām ir jādodas tālāk un, vai nu tās jāpārstrādā mulčā, vai šķeldā un jāveic šis otrreizējais process, jo tikai kopīgiem spēkiem mēs varam pilsētvidi padarīt sakoptāku," stāsta projekta "Eglīšu debesis" līdzautors Toms Barons Luiķis.
Bet daudziem interesē, kā ar lielajām svētku eglēm rīkojas pašvaldība? "Kā katru gadu, arī šogad departaments veic centralizētu iepirkumu, un iepirkums ir izsludināts par eglīšu ciršanu, transportēšanu, uzstādīšanu, uzraudzīšanu, eksponēšanas kārtību, lai vējš neko nenodara un tāpat šis uzņēmums rūpējas par to, lai eglītes pēc tam tiktu demontētas," skaidro Rīgas domes (RD) pārstāve Indra Vilde.
Šogad Rīgu rotāja 71 pašvaldības sagādāta egle, kopējā eglīšu apsaimniekošanas iepirkuma cena ir nepilni 15 tūkstoši eiro. Visas šīs egles ir plānots demontēt divu nedēļu laikā, tālākos to likteņus skaidro SIA "NTI Partnership" vadītājs Dainis Apsītis: "Egle novākta, atdala labo daļu - stumbru, un tā tiek sagriezta malkā un novietota mūsu bāzē. Un, kad sniegs nokūst, kaut kad marta beigās mēs vedam uz Bolderājas filiālbibliotēku Gaigalas ielā 3, kur ir parastā kurtuve, kur kurina ogles un malku, un egles izmanto iekuriem."
Tas esot bijis domes ieteikums, lai eglītes arī pēc svētkiem tiktu lietderīgi izmantotas, bet mūsu prezidentam pie Melngalvju nama ir pašam sava svētku egle, tāpēc Latvijas Televīzija interesējās, vai šī egle arī nonāk apkures katlā?
"Valsts prezidents savu eglīti saņem kā dāvanu no "Latvijas Valsts mežiem" (LVM) un prezidenta kanceleja savukārt rūpējās par to, lai tā būtu uzstādīta un pēc tam utilizēta, par to samaksājot uzņēmumam, kas veic šos pienākumus," pavēstīja Valsts prezidenta kancelejas Preses dienesta vadītājs Oskars Volfs. "Eglīti demontēs šonedēļ, bet ko tieši ar to darīs uzņēmums, kam mēs maksājam par utilizāciju, to gan es Jums nevarēšu nokomentēt."
Tātad viens pret nulli domes labā, jo tā rūpējas, lai eglītes pēc svētkiem sasildītu bibliotēkas darbiniekus un apmeklētājus.
"Jau vairākus gadus ir prakse kurināšanai derīgo koksni izmantot Bolderājas kurtuvē," stāsta Rīgas domes pārstāve Indra Vilde. "Arī šogad eglītes ceļos uz turieni."
LTV raidījums "4.studija" devās uz Bolderājas bibliotēku apskatīties, kādā krāsnī egles tiks liktas.
"Strādāju šajā bibliotēkā kopš 1992.gada, diezgan ilgi. Vienmēr esam kurinājuši ar akmeņoglēm, un runa par Ziemassvētku eglītēm, kuras varētu nonākt līdz mūsu bibliotēkai, aktualizējās divus gadus atpakaļ un tiešām bija tāda informācija masu medijos, ka Ziemassvētku eglītes varētu atnākt līdz mums, bet tās līdz mums tā arī nenonāca," atklāj Bolderājas filiālbibliotēkas vadītāja Zinta Haļzova:
"Ziemassvētku eglītes es neesmu saņēmusi nevienu reizi. Malku mēs izmantojam, bet tikai iekuram."
Raidījums "4.studija" noskaidroja, ka uz šo bibliotēku tiek vestas vien divas eglītes - Kongresu nama un Graudu ielas egle, bet ar tām pat katla iekuršanai ir krietni par maz. "Vienmēr esmu pasūtījusi malku un pasūtījusi ogles firmā, ar kuru ir noslēgts līgums, vai arī kādā citā firmā un tās mums piegādā. Tieši šodien es gaidu ogļu kravu," piebilst Bolderājas bibliotēkas vadītāja Haļzova.
Ja filmā "Grinčs" centās nozagt Ziemassvētkus, tad kāds, iespējams, cenšas būt labāks nekā patiesībā ir, jo vien maza daļa no eglītēm tiek nodota labiem mērķiem.
Ziemassvētku eglītes neizprotami pazūd, un Rīgas dome (RD) saka, ka Ziemassvētku eglītes tiek saskaldītas un nogādātas uz Bolderājas filiālbibliotēku, taču tur kurināšanai malka nemaz netiek lietota, jo izmanto ogles. "Tā uzmanīgi skatieties, drīz uz darbu nāks arī kurinātājs un te atkal pacels temperatūru un Jūs redzēsiet, ka te kuras ogles, nevis malka," norāda bibliotēkas vadītāja, piebilstot "nu es taču nemelošu. Ja es neesmu tās egles redzējusi, tad es neesmu redzējusi."
Tomēr izrādās, ka līgumā par eglīšu uzstādīšanu, apsekošanu un utilizāciju nav minēts, ka eglītes noteikti būtu kādam jāatdod.
Bet izlikties par labākiem nekā patiesībā ir, nav īsti godīgi, un melot par eglīšu uzdāvināšanu bibliotēkai ir gaužām bērnišķīgi.
