SIA "Zaļā josta" pārstāve Laima Kubliņa stāsta, ka nolietotās elektroiekārtas (neatkarīgi no izmēra) ir atsevišķi jānodod utilizācijai specializētajos pieņemšanas punktos. "Nekādā gadījumā nevajag mest kopā ar sadzīves atkritumiem, jo tās satur vērtīgus materiālus, ko varam izmantot atkārtoti. Pēc likuma šie ir videi kaitīgie atkritumi, kuri jāutilizē specializētās vietās," teica Kubliņa.
Tos visā Latvijā pieejamos pieņemšanas punktus un to darba laikus, kur nodot visas iespējamās nevajadzīgās elektroiekārtas, var meklēt mājaslapā atkritumi.lv.
Daudzas nolietotās elektroiekārtas nonāk kompānijas "BAO" pārstrādes rūpnīcā Tukuma pusē. "Šeit tās nonāk mūsu pārstrādes cehā, kur tiek sašķirotas elektroierīces atbilstoši to klasēm. Lielākā daļa tehnikas tiek izjauktas manuāli, lai iegūtu pēc iespējas vairāk otrreiz izmantojamus materiālus. No tastatūras iznāk ārā plastmasa, nedaudz metāls, kas ir skrūvītes un plate, kas tiek sūtīta uz ārzemēm," stāsta “BAO” projektu vadītājs Ričards Rapoports.
Vidēji ik mēnesi šādā veidā rūpnīcā tiek pārstrādātas 450 tonnas nevajadzīgo elektroierīču. Atšķirotā plastmasa parasti ceļo uz Ķīnu vai Taivānu. "Mēs sašķirojam un plastmasa tiek sapresēta ķīpās. Ķīpas tiek sakrautas jūras konteineros un pēc tam sūtītas uz rūpnīcām, kur no plastmasas tālāk jau tiek kaut kas izstrādāts. Tā pati klaviatūra ārzemēs tiek pārkausēta un, iespējams, atgriežas pēc gadiem diviem jums pašam mājās kā televizora pults," skaidro Rapoports.
Arī metāls un stikls tiek sašķirots. No elektroiekārtās esošā stikla Latvijā pēc tam tiek ražoti būvniecībā izmantojami bloki un tiek būvēti ceļi. "Viss ir jānodod uz pārstrādi, jo lielāka daļa elektrotehnikas satur plastmasu. Plastmasa ļoti ilgu laiku nesadalās. Ja tā nonāk dabā, tad tā tur arī paliek. Labāk nodot, lai tā rastu otru dzīvi. Ledusskapi un televizoru nevajag kaut kur mest ārā. Viss, kas noplūst no šīs tehnikas, tas viss aiziet zemē. Kas aiziet zemē, pēc tam atgriežas pie mums un, ja mēs to dabūjam organismā, tad tikt vaļā vairs nevar," norāda Rapoports.
