Kur atrast vērtīgos zemestaukus un ko ar tiem iesākt?

Savdabīgie pūpēžu klases pārstāvji zemestauki jeb zemesolas ir vienas no nedaudzajām sēnēm Latvijas dabā, ko var ēst svaigā veidā, piemēram, salātos vai uz maizītes. Tiesa, cilvēkam tīkama šī sēne ir tikai augšanas pirmajā jeb olas stadijā.

Cilvēki zemestaukus galvenokārt vāc nevis vienkāršai lietošanai pārtikā, bet lai izmantotu slimību profilaksei un ārstniecībai, jo šai sēnei piedēvē ārstnieciskas īpašības. Tautas dziedniecībā zemestauki ir pasaulē plaši populāri jau izsenis – kopš senās Ķīnas laikiem. Un tos plaši lieto vēl arvien. Šīs sēnes nereti tiek pielīdzinātas brīnumlīdzeklim. Zemestaukus, starp citu, izmanto arī oficiālajā medicīnā – farmakologi ražo tinktūru, želeju, krēmu.

Sēnes Latvijā

Latvija ir sēnēm bagāta zeme, turklāt viena no nedaudzajām valstīm, kurās cilvēki drīkst samērā brīvi staigāt pa mežiem, arī sēņot. Dažādu sēņotāju un dažādu sēņu mūsu valsts mežos netrūkst.

Tomēr, tā saucamo ēdamo sēņu kategorijā oficiāli ir iekļuvušas vien apmēram nieka trīs simti no Latvijas sēņu sugām. Bet pie plaši pazīstamajām jeb populārajām no šīm nieka trīssimt sugām pieskaitāmi vien nieka daži desmiti sugu. Turklāt: būtiski, ka lielākā daļa no ēdamajām - pārtikā izmantojamas vienīgi pēc termiskas sagatavošanas - vārīšanas vai vismaz cepšanas. Zemestauki ir viena no retajām sēnēm, ko var ēst svaigu.

Latvijā zemestauku augļķermeņi parasti sameklējami no jūnija nogales līdz oktobrim, nereti pat novembrim. Tie atrodami visvisādās kokiem vairāk vai mazāk apaugušās vietās, tomēr lielākā cerība šīs sēnes ieraudzīt ir  mežos.

Savas attīstības procesā ikviens zemestauku augļķermenis iziet divas stadijas. Pirmajā stadijā, ko sauc par olas stadiju, tas ir apaļš vai lodveidīgs un, jāpiebilst, jau slēpj sevī nākamās stadijas aizmetni. Olas stadijā sēni viscaur apņem elastīgs, balts apvalks. Olas stadija norit augsnes virskārtā. Cilvēkiem zemestauki ir ēdami tieši tad, kad atrodas apaļajā – olas – stadijā.

Apaļajam veidojumam sasniedzot noteiktu brieduma pakāpi, tā apvalks pārplīst un tad sākas zemestauku attīstības otrā stadija. Plīsuma vietā izspraucas un strauji aug augšup dobs, cilindrisks, dzeltenbalts vai balts, porains veidojums – tā saucamais receptākuls jeb nesējs. Receptākula galotnē izveidojas zvanveidīga „micīte”. To sedz šūnveidīgs  tīklojums.  Micītes tīklotā virsma pārklāta ar gļotainu, olīvzaļu smērvielu, kas tiek dēvēta par glebu. Zem glebas attīstās sēnes sporas. Otrajā jeb receptākula stadijā zemestauki aug ātri.

Jo prāvāks augļķermenis bijis nobriedis olas stadijā, jo pamatīgāks tas izveidojas nākamajā – receptākula stadijā. Cilvēkam nav jābūt īpaši vērīgam, lai pamanītu, ka otrajā stadijā zemestauku augļķermenis līdzinās zīdītāju klases pārstāvju dzimumloceklim. Tādēļ savulaik šī sēne zinātnieku mēlē tapa nodēvēta par Phallus impudicus, kas latīniski nozīmē „nekaunīgais dzimumloceklis”.

Kad nomainījušās stadijas – no olām ir izauguši fallveidīgie veidojumi –, cilvēkiem zemestauki diezin vai joprojām varētu šķist apetītelīgi. Toties daudziem kukaiņiem (pirmkārt maitēdājiem) tie kļūst par kārumu! Zemestauku receptākulu micītes sedzošā gleba tik saldeni smaržo – kā maita! Aromāts ir ļoti spēcīgs – labvēlīga vēja apstākļos pat cilvēka ožas receptori to nereti uztver simtiem metru attālumā.

Daudzu sugu kukaiņi ļoti kāri ēd šo viltus maitu. Ēdot rosīdamies uz fallu micītēm, tie netīši savāc zemestauku sporas, lai pēc tam negribot nogādātu tās nākamajā iespējamajā šo sēņu dzīvesvietā. Jā – insekti-līķēdāji ir visnozīmīgākie zemestauku izplatītāji.

Cilvēki zemestaukus ievāc, kamēr tie vēl ir olveida stadijā. Salasītās „olas”, lai tās neturpinātu attīstīties, ieteicams drīz vien apstrādāt. Pieredzējuši zemestaukotāji zina: ja vākumu tomēr paredzēts zināmu laiku uzglabāt, olās uzreiz pēc to sameklēšanas ir jāiegriež. Iegriezums katrā atradumā jāizdara gana dziļi, krusteniski pamata galā pāri tai vietai, no kuras atiet sēņotnes aukla.

Nolūkā sarūpētos zemestaukus vēl pēc iespējas ilgāk uzglabāt, tie turklāt jānovieto vēsumā – ledusskapī. Tomēr, ja savlaicīgi nebūs veikti pareizi iegriezumi, pat ledusskapī pēkšņi var notikt stadiju maiņa – no kādas glītas olas izspraukties pūstoša līķa aromātu izstarojošs falls.

Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti