Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Ne tikai ļaunprāši dedzina kūlu...

Kūlas ugunsgrēku, iespējams, var izraisīt arī putnu neuzmanība elektrolīniju tuvumā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Maija sākumā, garo brīvdienu laikā, konkrēti, 3. maijā – dienā, kad pārējā Latvijā visai dāsni lija lietus, Kurzemē spīdēja saule. Bija sausums. Bet sausums pavasarī, kā liecina pieredze, nozīmē: labi deg kūla. Un kūla dega. Turklāt ne vienmēr dedzinātāji ir cilvēki. Reizēm šādas bīstamas situācijas sagādā pati dzīvā radība, piemēram, putnam ietriecoties elektropārvades līnijas vados.

Degot kūlai, priekšlaicīgi un bezjēdzīgi iet bojā (dzīva sadeg!) liela daļa tajā mītošo radību. Degot kūlai, nereti aizdegas tuvumā esošs mežs (kas arī ir dzīvības pilns). Degot kūlai, par uguns upuri mēdz kļūt arī netālas ēkas. Tāpēc ugunsdzēsēji steidz ātri reaģēt uz informējošiem zvaniem un cenšas pagūt laikus apturēt liesmas. Simtiem (dažugad pat tūkstošiem) kūlas ugunsgrēku tiek nodzēsts ik pavasari. Cerams, šis gads būs citāds, protams, pozitīvā nozīmē.

Parasti sausās zāles aizdegšanās iemesls ir tīša vai netīša cilvēka darbība. Taču var būt arī citādi. Šāds „var būt” bija vērojams 3. maijā kādā nomaļā Kurzemes nostūrī.

Aplūkojot kūlas degšanas vietu, radās viedoklis, ka noticis tā: ziemeļu gulbis, pacēlies no netālā dīķa un uzsācis lidojumu vai – gluži pretēji – veicot nosēšanos šai dīķī, ietriecās elektropārvades līnijas vados, izraisot īssavienojumu. Putna izraisītais īssavienojums radīja dzirksteļošanu, dažas dzirksteles iekrita kūlā zem vadiem. Elektrošokētais gulbis beigts un stīvs novēlās zemē, kūla līdzās gulbja līķim aizdegās. Apsvila beigtā putna spalvas, uguns sāka izplatīties pa sauso zāli un degošā teritorija kļuva lielāka, lielāka…

Izklausās visai neticami!? Bet izskatās ticami.

Tuvējo māju īpašnieks varēja zaudēt pirtiņu un varbūt liesmas pārņemtu arī netālo mežu, ja vien garām nebūtu braucis kaimiņš, kurš izkāpa no sava auto, apturēja liesmu virzīšanos bīstamākajā virzienā un, protams, izsauca ugunsdzēsējus.

Starp citu, ugunsdzēsēji akceptēja viedokli, ka liesmu izraisīšanā var būt vainojama gulbja nāve.

To, ka izmēros prāvi putni (stārķi, gulbji, zivju gārņi, dzērves, plēsīgie putni) šad tad mēdz izraisīt īssavienojumus ar tiem sekojošu ugunsgrēku, nenoliedz arī pieredzējuši Latvijas Sadales tīklu darbinieki.

Varētu rasties jautājums: kāpēc tā notika ar ziemeļu gulbi?

Varbūt tāpēc, ka putnu vairākumam (arī gulbjiem) ir raksturīga īpašība lidojot labāk saskatīt nevis to, kas atrodas viņu priekšā, bet gan to, kas sānos? Varbūt lidojošā gulbja acīs iespīdēja saule, kas apžilbināja putnu un vēl vairāk traucēja viņam ieraudzīt (vai laikus ieraudzīt) vadus? Turklāt gulbis lidojuma laikā ir neveikls, nav apveltīts ar izcilu manevrēšanas spēju.

Lai vai kā – ne tikai ļaunprāši dedzina kūlu.

Rakstu sēriju līdzfinansē:

 

 

 

 

Vides fakti

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti