Kukaiņu pētnieks: Šīs ziemas aukstums ērces un odus, visticamāk, neietekmēs

Lai arī šoziem bijuši aukstuma viļņi, odi un ērces, visticamāk, nebūs izsalušas, raidījumam “Vides fakti” norādīja Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētais profesors, entomologs Voldemārs Spuņģis.

Kukaiņu un ērču (ērces ir zirnekļveidīgie, nevis kukaiņi – red.) izsalšanai nepieciešami noteikti apstākļi – vismaz nedēļu ilgs kailsals un gaisa temperatūra, kas nav augstāka par mīnus 20 grādiem, uzsvēra Spuņģis. Lai pārziemotu, kukaiņiem ir divi svarīgi priekšnoteikumi – sniega sega un iekšējais siltums.

“Sniega sega augsnē esošo ļoti labi izolē no aukstuma, kas ir virs sniega. Lielākā daļa kukaiņu ziemo augsnē. Ja virs sniega ir, piemēram, mīnus divdesmit grādi, tad augsnes līmenī tie jau ir mīnus trīs.

Kukaiņi ir īpaši pielāgoti ziemai, negatīvām temperatūrām, jo viņiem ķermeņa šķidrumā izstrādājas tāds kā antifrīzs.

Respektīvi, palielinās cukura, aminoskābju un glicerīna daudzums. Tad viņi kļūst aukstumizturīgi,” skaidro Spuņģis.

Savukārt gadījumos, kad temperatūra kukaiņu organismiem tomēr izrādījusies par zemu, to ķermeņos izveidojas sīki ledus kristāliņi, kas saplēš šūnas.

Laikapstākļi, kas kukaiņu organismiem liktu sasalt, Latviju nemaz tik bieži nepiemeklē, skaidroja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra klimatologs Edgars Maļinovskis.

“Lai arī skatoties vēsturiskos datos, mēs redzam, ka mīnus divdesmit grādu sals ir praktiski katru gadu kādā Latvijas reģionā, pārējie apstākļi – sals nedēļu no vietas, turklāt bez sniega –  ir ļoti reta parādība. Šāds gadījums vienīgais pēdējos sešdesmit gados bija 2006. gada janvārī Daugavpilī. Līdzīgi apstākļi tā gada janvārī bija arī citviet Latvijā, taču sala periods neilga nedēļu,” sacīja Maļinovskis.  

Varētu domāt, ka 2006. gada Daugavpilī fiksētie apstākļi pamatīgi ietekmēja kukaiņu un ērču populāciju, taču monitoringa datu, kas par to liecinātu, Latvijā nav.

“Nav tāda īsta monitoringa. Varbūt lauksaimniecības kaitēkļus regulāri pieskata, bet attiecībā uz citām sugām parasti ir kaut kādi īslaicīgi pētījumi, turklāt  ar ziemu nesasaistīti. Kukaiņu populācijas ietekmē vēl virkne citu faktoru – parazīti, plēsēji, barības bāze, klimats vasarā,” skaidroja Spuņģis.

Entomologs norādīja, ka arī ērcēm ļoti būtiska ir barības bāze – proti, vai ir zīdītāji, kuriem sūkt asinis. Turklāt ērces daudz vairāk negatīvi ietekmē vasaras karstums, nevis ziemas aukstums.

“Ja nākamgad būs mazāk ērču, tad, iespējams, vainīga būs nevis ziemošana, bet gan aizvadītais karstais jūlijs un sausais jūlijs,” norādīja pētnieks. Par vasarām, kad ērcēm jau kļūst par karstu,  var tikt uzskatītas dienas, kad gaisa temperatūra pārsniedz 25 grādus.

Vēl diezgan vienaldzīgi pret ziemas aukstumu ir odi – pieaugušie slēpjas pagrabos, alās un koku dobumos, kur temperatūra ir augstāka, taču olu stadijā odi ziemo augsnē, kur tās ir labi pasargātas.  Kā vienīgās, kas varētu ciest no Latvijas sala, Spuņģis minēja ienācējsugas no dienvidiem, kurām nav nepieciešamo fizioloģisko mehānismu, kas ļautu pielāgoties aukstumam.

 

Rakstu sēriju līdzfinansē:
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt