Kukaiņu daudzveidības saglabāšanai aicina būvēt kukaiņu mājas

Samazinoties kukaiņu daudzveidībai arvien aktuālāka kļuvusi kukaiņu dzīvotņu pieejamība. Arī Latvijā ir uzbūvētas neskaitāmas "kukaiņu viesnīcas", taču entomologi norāda, ka bieži konstrukcijas nemaz nav piemērotas daudzām kukaiņu grupām, tostarp apputeksnētājiem. 

Kukaiņu daudzveidības saglabāšanai aicina būvēt kukaiņu mājasSintija Ambote

    "Ja mēs paskatāmies šo mājiņu Vērmanes dārzā, tad tā ir skaista un estētiska. Pozitīvi, ka izmantots vecs liela koka stumbrs. Bet, ja paskatāmies tos mājiņas materiālus un kas tajos mīt, tad varam konstatēt, ka kukaiņi dzīvo tikai sagrieztajās niedrēs. Tur, kur tām ir aiztaisīti gali, tur ir bites kāpurs iekšā," stāsta entomologs Voldemārs Spuņģis, uzlūkojot kukaiņu māju pilsētas parkā.

    Viņš uzsver, ka ne visi materiāli kalpo par kukaiņu dzīvesvietu, īpaši, ja tie ir sausi. 

    "Skujās, čiekuros, mizu kaudzītē, zaru slotās un saskaldītajā malkā nekas nedzīvo, un apakšā ķieģeļos arī nekas te nedzīvo," uzsver Spuņģis.

    Tāpat daudzas kukaiņu mājas veidotas uz pāļiem, kas paceļ tās no zemes, un tas liedz mājā iemitināties tiem kukaiņiem, kas apdzīvo augsni - tādiem kā skrejvaboles vai mitrenes. Spuņģis secina, ka jebkura konstrukcija mērķi nesasniegs, tāpēc interesentus aicina māju veidot pareizi

    "Citas kukaiņu grupas dzīvos tikai tad, ja pašā apakšā būs liela trūdoša koksne, un tai jābūt mitrai. Es ieteiktu paskatīties portālā "dabasdati.lv", tur ir laba pamācība, kā pareizi taisīt kukaiņu mājas. Primitīvākais variants ir sasiet niedru kūlīšus un iekārt kokos.

    Vai arī man dārzā ir kurpju kastē veidots ģipša lējums, tad saurbti caurumiņi, un tagad bites tur labi dzīvo," stāsta entomologs.

    Ģipša lējumu esot kārtīgi jāizžāvē. Var izmantot arī mālu. Kamēr tas mīksts, vajagot sadurt caurumus. Kukaiņu mājas celtniecībai ieteicamie materiāli, kas arī domāti galvenokārt bitēm, ir saurbti koka baļķi ar caurumu diametru 4 - 7 milimetri un dziļumu 5 - 8 centimetri. Resnāki vertikāli sausi baļķi ar saurbtiem caurumiem var noderēt koksni apdzīvojošām krāšņlapsenēm vai racējlapsenēm.

    "Kukaiņu mājas galvenokārt domātas bitēm, un tās mums ir apputeksnētāji.

    Tātad, ja mēs šādu māju izvietojam dārzā, tad papildus piesaistām apputeksnētājus. Un labāki augšanas apstākļi būs āboliem, bumbieriem vai plūmēm," uzsver Spuņģis.

    Apputeksnētāji nodrošina apmēram 70% kultūraugu sugu apputeksnēšanu un ražu. Latvijā nav pētījumu par apputeksnētājiem, taču Voldemārs Spuņģis pieļauj, ka apdzīvotās vietās un intensīvas lauksaimniecības rajonos tomēr "apputeksnētāju krīze" ir reāla. Tāpēc tiem jāpalīdz.

    "Lauksaimniecības rajonos kā Zemgalē ir vajadzīgas šādas kukaiņu mājas, jo tur ir lieli labību lauki, kas bitēm bieži nav interesanti. Tur ir noarti lauki līdz grāvju malām, un tās arī ir izpļautas un puķu tur nav. Tāpēc, ja šajā ainavā būtu kukaiņu mājas, labāk arī apputeksnētu. Kukaiņi palīdz ne tikai mums, bet arī savvaļas augu daudzveidībai," norāda Spuņģis.

    Pasaulē samazinās kukaiņu sugu daudzveidība, ieskaitot ziedaugu apputeksnētājus. Latvijas Entomoloģijas biedrība norāda, ka pavasaris ir īstais laiks, kad katrs savā viensētā, skolas pagalmā, parkā, pļavas vai lauka malā var veidot kukaiņu mājas, lai cilvēku apdzīvotajā vidē saglabātu kukaiņu daudzveidību.

    Vide un dzīvnieki
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti