Laukā viņam aug trīs šķirnes, kas paredzētas galvenokārt pārstrādei – sulai vai vīnam. Savukārt netālu siltumnīcās aug vairāk nekā 50 dažādu šķirņu un krāsu galda vīnogas.
"Šī mums tikai otrā raža laukam, pagājušajā gadā bija pirmie pārsimt kilogrami, šogad jau būs vairāk," ar savu veikumu iepazīstina Zihmanis. "Arī ķekari šogad ir ļoti iespaidīgi. Vēl 10. maijā bija pēdējais lielais sals - vairāk nekā divi trīs grādi [zem nulles], visas vīnogas nosala dārzā. Bija izauguši tādi mazi piecus centimetrus gari pumpuriņi, tie visi apsala, un tad pēc nedēļām divām sāka augt jauni snaudošie pumpuri. Un redzat, ir izauguši ar visiem ķekariem."
Edgars norāda, ka vīnogu audzēšanā ļoti svarīga ir šķirnes izvēle.
Ja gribat audzēt foršas vīnogas, ir jāsaprot, kuras sugas izvēlēties, viņš paskaidro. Kādai ogai ir sīvumiņš iekšā, bet augsta ziemcietība, savukārt cita oga ir tāda, ka daudz to neapēst. Apēdot vienu ogu, tā šķiet ļoti garšīga, mazliet ar ananāsa noti, bet, apēdot ķekaru, mēle paliek jutīga un muti mazliet savelk daudzās miecvielas un tanīni. Ja grib audzēt vīnogas ēšanai, būtu jāizvēlas pavisam citas sugas vīnogas, iesaka Zihmanis.
Sākumā Edgaram vīnogu audzēšana bija hobijs, kas pārvērties par dzīvesveidu. Šobrīd ar vīnkopību viņš nodarbojas jau 15 gadus. "Iestājāmies Eiropas Savienībā, man bija stikla siltumnīcas, tās palika tukšas," atceras vīnkopis. "Vienu gadu audzēju tur melones, pēc tam iepazinos ar cilvēkiem, kuriem arī ir interese par vīnogu audzēšanu. Tā nu sanāca, ka nokļuvu Ukrainā, Zaporižjē. Sapratu, ka tur ir izveidotas jaunas šķirnes, kuras varētu audzēt arī Latvijas apstākļos. Iestādīju siltumnīcā izmēģinājumiem, un te nu es tagad esmu."
Sākums nav viegls, jo vīnogām ir ne tikai kārtīgi jāieaugas, bet jāatrod arī īstā šķirne un tai vispiemērotākā kopšana.
Zihmanis atzīst, ka ar vīnogu pirmos trīs gadus ir tāpat kā ar mazu bērnu. "Svarīgs ir otrais gads, kad jāizaudzē divi spēcīgi zari, kuri būs pamata stumbri nākotnē. Kad izaug metru četrdesmit, piecdesmit garš, jau jūlija mēnesī būs jānoliec horizontāli pie apakšējās stieples. Tad tas labi sakoksnējas un pa ziemu tad to vienmēr var pieliekt pie zemes. Uzdevums – izaudzēt divus spēcīgus zarus otrajā gadā. Un tad jau trešajā gadā būs ogas."
Vīnogas šķiet gana eksotiskas ogas Latvijas laikapstākļiem, bet Edgars pirmos desmit gadus eksperimentējis ar šķirnēm, meklējot īsto un labāko, kura būtu ne tikai ziemcietīga, bet arī ar vēlamo ogu kvalitāti. "Es tās šķirnes atradu, ir ļoti ražīgas, pēc apsalšanas snaudošajos pumpuros arī ir raža aizmetusies, un tas ir ļoti svarīgi mūsu apstākļos, jo salnas ir gandrīz katru otro gadu," viņš paskaidro.
Edgara siltumnīcā ir apmēram 50 dažādu formu, krāsu un garšu vīnogu šķirnes.
Pēdējie gadi vīnogu audzēšanai esot bijuši nestabili un neveiksmīgi, vairāk gan tieši pavasari, kad piemeklē salnas. Tomēr par spīti tam vīnogas ir gardas un lieliem, smagiem ķekariem. Kāds ir to audzēšanas noslēpums?
Par ļoti svarīgiem Zihmanis atzīst pavasara darbus, zaru izlaušanu, lai paliktu tikai spēcīgie. Lai gan ne vienam vien tas ir grūts un sarežģīts darbs, jo uz zariem jau ir odziņas un žēl tos izlauzt. Tomēr, zarus atstājot, ogas nenogatavosies un vīnogas arī ziemos slikti.
"Otrs moments, ka jāizaudzē zars, cik nu garu viņu vajag – ja ir divsimt gramu lieli ķekari, var audzēt ar astoņiem, desmit posmiem garumā un galus kniebt nost," paskaidro Edgars. "Ja jums aug jau vairāk nekā kilograma, līdz pat diviem kilogramiem raža, tad jau vajag 14 posmus garumā un galus kniebt nost. Tas būtu vēl svarīgs uzdevums – nokniebt galus, kad ir izaugusi vīnoga. Jo brīdī, kad nokniebjam galu, tas zars sāk koksnēties, paliek par koku un tad arī ziemo."
Tas nav viss, kas noteikti jāņem vērā, uzsākot audzēt vīnogas.
Nevarat visu rēķināt naudas un ražas izteiksmē, jo tad nekas nesanāks, pabrīdina vīnkopis.
"Ir jāveido koks tā, lai viņam ir labi, lai koks jūtas forši. Lai katrs zars ir piesiets, atsiets, viņi nav mudžeklī saauguši, katram zaram sava vieta ir. Un tad, kad koks jūtas labi, jums dāvanā ir - augļi, raža," paskaidroja Zihmanis.
Raža Edgaram ir ļoti laba, un katrai šķirnei sava kopšana. Par viscimperlīgāko viņš atzīst 'Arkādiju' - vīnogu karalieni. Ļoti izcilas garšas ogas, ko nepārspēs neviena šķirne.
'Arkādijai' ķekari var būt līdz pat divus kilogramus smagi, tādēļ tie jāierobežo, lai koks nenovārgtu un arī nākamajā gadā dotu labu ražu. Ar vīnogu audzēšanu esot līdzīgi kā ar šaha spēlēšanu - abos ir rūpīgi jāplāno vairāki soļi uz priekšu, jo no katra nākamā būs atkarīgs gaidāmais rezultāts.
Arī nākamo ražu Edgars prognozē ļoti labu. Tā kā šogad bija ļoti laba vasara, karstāka nekā Latvijas vidējā ierasts, arī nākamajam gadam ir ļoti labi aizmetusies raža.
