4. studija

Iedzīvotāji satraukti, ka nebūs pieeja Rietumu un Mangaļsalas moliem

4. studija

Kāpēc šoziem Jūrmalas pludmalē nav novāktas vasaras kafejnīcas?

Krāsaino bukletu spožums un posts

Krāsainas reklāmas pastkastēs vēlāk sagādā sarežģījumus arī atkritumu pārstrādātājiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Iedzīvotāju pastkastēs nereti nonāk negribētas krāsainas reklāmas, kas rada sarežģījumus arī atkritumu pārstrādātājiem. Tāpēc lai mazinātu atkritumu kalnus, iedzīvotāji uz pastkastēm var līmēt aicinājumu reklāmu tajos nemest. Tāpat pie pastkastēm var novietota atkritumu tvertne, kur negribēto sūtījumu izmest un vēlāk nodot pārstrādei bez maksas.

LTV raidījuma “4.studija” skatītāja Ina sevi sauc par atbildīgu pilsoni, jo šķiro atkritumus, nelieto plastmasas maisiņus, taupa ūdeni, taču viņa saņem kaudzes ar reklāmām, kuras drukātas uz dārga krītpapīra. Viņa neviļus pret pašas gribu tiek padarīta par izšķērdētāju, jo reklāma adresēta viņai.

“Šīs reklāmas un prospekti, bukleti pamatā tiek ražoti, izmantojot krītpapīru. Tas ir ļoti gluds, plāns papīrs, svars – apmēram 170 grami. Tiek izmantots ļoti daudz krāsas. Kad paņemot to rokā, acis ņirb un citreiz nevarat saprast [uzrakstīto]. Mēs veicām pētījumu, [kurā secināts] –katru dienu pie iedzīvotājiem nonāk apmēram no 10-13 tūkstoši tonnu [papīra],” stāsta uzņēmuma "Zaļais punkts" direktors Kaspars Zakulis.

“Zaļā punkta” direktors stāsta, ka tieši reklāmās izmantotie bukleti ir tik krāsaini, ka atkritumu pārstrādes firmām tie sagādā problēmas. Papīru pārstrādājot, atdalās milzums daudz krāsas, kuru pēc tam grūti izmantot kur citur.

Precīzu aprēķinu par šādu reklāmas materiālu daudzumu Latvijā gan nav, jo nav uzskaites un nav jāmaksā dabas resursu nodoklis par šo papīru. “Ja jūs pārdot preces kartona iepakojumos, kastītēs, tad tas ir jāuzskaita un jāaprēķina dabas resursu nodoklis, un attiecīgi tālāk jāveic savākšana un pārstrāde. Bet par reklāmām, par prospektiem, žurnāliem, grāmatām, kas it kā arī ir izgatavoti no papīra, nav jāveic uzskaite un nav jānodrošina savākšana un pārstrāde,” stāsta Zakulis.

Tikmēr Inas pretenzijas ir vērstas pret kompānijas “Grand prix Reader's Digest” daudzajiem sūtījumiem, kas nodarbojas ar aicinājumiem piedalīties balvu izlozē. Kompānija gan atteicās no intervijas LTV raidījumam.

“Cilvēki ļoti bieži ir dusmīgi par to, ka pastkastītēs salikti prospekti. Tāpēc uz pastkastītēm līmē uzlīmes, lai neievieto ne bukletus, ne reklāmas. Cik es zinu, šie reklāmu izvietotāji respektē, ka nevajadzētu likt iekšā reklāmas,” stāsta “Zaļā punkta” direktors.

Nu jau gandrīz katras mājas apsaimniekotājs pie pastkastītēm ir novietojis gružkasti, jo nevajadzīgās reklāmas nonāk tieši tur.

Atkritumu šķirošanas kompānijas aicina turpināt šķirot papīru, minot ne tikai rūpes par vidi, bet vēl papildu ieguvumus. “Atkritumu dalītā vākšana tiek nodrošināta bez maksas. Tas nozīmē –

jebkurš, cītīgi šķirojot mājās un šķiroto atkritumu nodot atsevišķi, par to nemaksā.

Tādējādi izvācot no atkritumu plūsmas, par kuru maksā kā par sadzīves atkritumiem, kaut kādu daļu var nodot bez maksas. Nav noslēpums, ka katru gadu dabas resursu nodoklis kāpj un sadārdzinās arī atkritumu apsaimniekošana,” norāda atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma "Clean R" izpilddirektors Valerijs Stankevičs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti