Krāpnieki izved būvgružus par zemāku cenu un izgāž tos dabā

Interneta portālos bieži var atrast sludinājumus, kuros piedāvā izvest būvgružus. Zemās summas mēdz būt maldinošas, jo naudu izvedēji ietaupa, nemaksājot izgāztuvēm par atkritumiem.

Būvniecības atkritumus šādi pakalpojuma sniedzēji nereti izvedīs, taču, iespējams, tuvākajā mežā, klientam prasot par to pilnu summu, starpību ieliekot kabatā. Sods par būvgružu izvešanu dabā privātpersonām ir līdz 1000, bet juridiskām personām līdz 2800 eiro.

“Ja tev ir māja, kas jānojauc, tad ir jānāk sertificētam būvinženierim un jāpasaka, kāds būs būvgružu daudzums. Tad jāpierāda, ka būvniecības atkritumi ir nodoti. Praksē mēs saskaramies ar to, ka prasība ir, taču neviens apjomus nepārbauda.

Sanāk, ka nojaukta ir piecstāvu māja, bet izvesti ir trīs konteineri ar būvgružiem,

situāciju komentē atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “Clean R” valdes loceklis Guntars Levics.

To, ka būvniecības atkritumu uzskaite nav pilnvērtīga, apgalvo arī Būvniecības valsts kontroles biroja vadītāja Svetlana Mjakuškina.  “Nav izveidota pietiekami efektīva sistēma. Atsevišķus posmus kontrolē un uzrauga, bet ir posmi, kur nav skaidrs, kā sadalās atbildība. Šis process nav caurspīdīgs un kontrolējams,” atzīst Mjakuškina.

Lai veidotu ciešāku sadarbību ar atbildīgām institūcijām, atkritumu būvgružu uzraudzības procesu paredzēts pilnveidot, mēģinot izsekot atkritumu tālāko gaitu – noskaidrot, vai tie nonākuši poligonā vai citā būvē.  Septembra beigās vairākas organizācijas kopā ar Ekonomikas Ministriju un Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministriju parakstīja memorandu par būvgružu pareizu apsaimniekošanu, kas liek cerēt, ka turpmāk būvniecības atkritumi tiks apsaimniekoti pareizāk.

Kāda ir pareiza būvgružu utilizācija, skaidro Valsts vides dienesta Atkritumu pārvaldības daļas vadītājs Atis Treijs: “Būvniecības atkritumus drīkst nodot komersantam, kuram ir saņemtā atļauja uz būvniecības atkritumiem. Vai nu ir jāvēršas pie apsaimniekotāja, kurš brauc uz objektu un tos izved, vai pašam jānogādā būvniecības atkritumi ar savu transportu uz atkritumu apglabāšanas vietu.”

Latvijā būvniecības atkritumi tiek pārstrādāti. No materiāliem atdala papīru, plastmasu un skārdu, ko nodod poligonā. Metālu sašķiro un ved pārkausēt uz austrumu valstīm. Koku pārstrādā Igaunijā skaidu plāksnēs, bet atlikušo ķieģeļu, dzelzsbetona un betona būvgružu daļu pārstrādā kvalitatīvās šķembās, grantī un smilts atsijās.                       

Secinājums vienkāršs – būvgruži ir otrreizēji izmantojams resurss, ja tos nodod attiecīgajām iestādēm pārstrādāšanai. Atbildīga rīcība būvgružiem piešķir otru elpu.

 

Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt