Kostarikā ir liela bioloģiskā daudzveidība, un tur sastopamas arī aptuveni 155 varžu sugas, tomēr sēnīšu slimības dēļ šo abinieku skaits samazinājies ne tikai tur, bet visā Centrālamerikā.
2019. gadā Austrālijas Nacionālās universitātes pētījumā konstatēts, ka sēnīšu slimība izraisījusi strauju populācijas samazināšanos aptuveni 500 sugās.
Pētnieki paredzējuši, ka tuvāko piecu līdz desmit gadu laikā izzudīs vismaz 90 reto varžu sugu.
Tagad vietējie zinātnieki uzsākuši jaunus pētījumus, lai atrisinātu šo problēmu.
“Mūsu pētījuma mērķis ir izprast šīs slimības īpatnības. Tā attīsta sēnīti abiniekos un ir viens no cēloņiem, kāpēc šie organismi masveidā izmirst. Piemēram, zelta krupis ir viens no slimības upuriem. Ir mēģināts pētīt nāves cēloņus, bet tie ir balstīti uz DNS. Mēs sēnīti izolējam un pētām atsevišķi. Lai problēmu risinātu, jāizprot, kas ir mūsu ienaidnieks,” uzsvēra Kostarikas Universitātes šūnu un molekulārās bioloģijas centras pētnieks Adrians Pinto Tomass.
Pirmais solis ir bijis izprast nāvējošo sēnīti, bet otrais – saprast, kāpēc daži abinieki pret to ir izturīgāki par citiem. Kostarikas pētnieku komanda atklājusi, ka dažiem abiniekiem uz ādas ir īpašas baktērijas, kas aizsargā pret nāvējošo slimību. Viņi cer, ka šo baktēriju atklāšana palīdzēs aizsargāt riskam pakļautos abiniekus. Tagad viņi plāno, kā šīs aizsargājošās baktērijas izplatīt. Tas būtu teju kā vakcinēt abiniekus, lai viņus aizsargātu. To, vai zinātniekiem izdosies glābt retās varžu sugas, rādīs laiks.
