“Šie ir mani dienesta biedri, kolēģi un ģimenes locekļi, un labākie draugi – Atakama un Redžijs,” iepazīstināja Rozenfelds.
Suņu uzdevums ir doties pa priekšu Latvijas un ārvalstu augstām amatpersonām: “Visiem, kas atbrauc uz mūsu valsti, mēs braucam pa priekšu un pārbaudām objektus, pārbaudām transportlīdzekļus.”
Lai gan suņi ir valsts īpašums, tie dzīvo kopā ar savu saimnieku kinologu, ik dienu atkārtojot iegūtās prasmes. Tas ir nemitīgs darbs un treniņi.
“Sieva brīžiem saka, ka tu savus suņus ņem visur līdzi, bet mani ne,” atzina Rozenfelds.
Kinologs armijā nonācis dažādu apstākļu sakritības rezultātā. “Sāku dienestu 2005. gadā. Nākamgad jau septiņpadsmitais gads ritēs. Sāku Ādažos, 1. kājinieku bataljonā,” stāstīja Rozenfelds.
Pildot dienesta pienākumus, bijis arī Afganistānā: “Pēc Afganistānas domāju, ko darīt tālāk. Gribējās dzīvē kaut ko mainīt. Sakrita, ka nonācu Militārajā policijā un kļuvu par kinologu. Protams, ja man kāds būtu teicis, kad es sāku dienēt, ka kļūšu par kinologu, es neticētu.”
Savu izvēli viņš nenožēlo un ar darbu ir ļoti apmierināts. Viena suņa apmācības prasa aptuveni gadu intensīvu treniņu katru dienu. Apmācības notiek kopā ar robežsargiem.
“Ja mēs mājās bērniem par labi padarītu darbu dodam kādu našķi, tad suns ir gatavs izdarīt jebko motivācijas priekšmeta dēļ. Manā gadījumā tās ir bumbiņas.
Suņi ir gatavi iziet apmācības kursu, visu mācīties bumbiņu dēļ. Tas ir viņu našķis,” stāstīja kinologs.
Vispirms suņiem jāiemāca paklausība un tikai pēc tam darba specifika, proti, Atakamai un Redžijam jāspēj atrast ieročus, jāspēj staigāt pa visdažādākajām virsmām. Sunim jādara tas, kas nepieciešams kinologam, citām lietām nepievēršot uzmanību.
“Suņiem ir 10 000 reizes spēcīgāks deguns nekā cilvēkiem,” uzsvēra Rozenfelds.
Valsts svētkos novembrī Rozenfeldam parasti ir jāstrādā. Pandēmijas ietekmē šogad būs citādāk, jo ierastie saviesīgie pasākumi nenotiks.
“Esmu nolēmis svinēt mājās ar ģimeni, iededzot svecītes un uzklājot svētku galdu,” stāstīja kinologs.
Protams, arī Atakama un Redžijs svētkos netiks aizmirsti un tiks pie kāda īpaša našķa.
