Ko putni rudenī dara Latvijā – vieni dodas prom, citi atlido pārziemot

Striktu vispārēju likumsakarību nav, tomēr rudeņos Latvijā ik gadu sastopamos putnus nosacīti var sašķirot vairākās grupās – daļa putnu paliek, daļa aizlido, daļa piestāj ceļā uz galamērķi, bet daļa – atlido pārziemot no vēsākiem reģioniem.

Gājputni un caurceļotāji 

Sugu skaita ziņā lielākā grupa – gājputni. Gājputni ir tie putni, kuri pēcligzdošanas periodā regulāri dodas ziemot uz diezgan pastāvīgām vietām siltākās zemēs, bet pavasarī atgriežas ligzdot. Vairums Latvijas putnu faunas pārstāvju ir īsteni gājputni. Vairākums no šī vairākuma šogad Latviju jau pametis, atlikušie grasās to agrāk vai vēlāk izdarīt.

Te tūdaļ jāpiemin arī "svešie" gājputni – tā dēvētie caurceļotāji, kuri ir indivīdu skaita ziņā lielākā pie mums redzamo migrantu grupa. Laikus jāpavēsta, ka daudzu sugu caurceļotāji paliek Latvijā vēl ilgi pēc šo pašu sugu vietējo putnu aizceļošanas.

Uzkrītošākā (proti, pamanāmākā un dzirdamākā) promlidotāju un caurlidotāju daļa, rudeņos, protams, ir "klasiskie" gājputni – dzērves un zosis. Daudz neatpaliek gulbji. Nule pieminēto lidoņu kāšus un virtenes viegli konstatēt debesīs, bet to barus – uz laukiem.

Kulminācijas laiks putnu rudens migrācijai no Latvijas un caur Latviju ir septembrī, oktobrī. Taču kopējais gājputnu prom ceļošanas periods sākas daudz agrāk – vasarā: jau jūnijā, jūlijā. Tipiski agro aizceļotāju pārstāvji – mājas strazdi. Tāpēc situācija tāda: kamēr Latvijas ķiršus un citus kārumus vasarā ēd un uz Latvijas elektrolīniju drātīm tup, kā arī virs Latvijas laukiem baros lido galvenokārt mūsu zemei uz savām ziemošanas vietām cauri migrējošie citu zemju strazdi, proti, iepriekš jau pieminētie caurceļotāji, tikmēr pie mums ligzdojušo mājas strazdu bari, veikuši starpceļojumus un jau paguvuši samazināt ražu Dānijā, Vācijā, turpina ceļu tālāk, lai novembrī ierastos savās īstajās ziemošanas vietās, kas atrodas pārsvarā Anglijas dienvidos, Beļģijā un Francijas ziemeļos.

Arī vairāku citu sugu putni ik gadu sāk pakāpeniski aizceļot no Latvijas jau diezgan agri vasarā – drīz vien pēc mazuļu izlološanas.

Gājputnus mēdz iedalīt divās apakšgrupās: tālie migranti un tuvie migranti. Vairākums tālo migrantu (vairums, bet ne visi) sāk pazust no ligzdošanas teritorijām agrāk par tuvajiem. Tas pašsaprotami. Latvijā par tālajiem migrantiem pieņemts uzskatīt tos, kuri no Latvijas vai caur Latviju dodas uz ziemošanas vietām, kas atrodas krietni tālu ārpus Eiropas. Savukārt tuvie migranti skaitās tie, kuri ziemu pavada tepat Eiropā (tās dienvidu, dienvidrietumu, rietumu daļā, arī tuvāk) vai Tuvajos Austrumos, vai Āfrikas ziemeļos.

Vairākumam gājputnu tīk ceļot "kompānijās" – ģimenēs, pulciņos, bariņos, lielos baros. Šo kolektīvu veidošanās parasti sākas ligzdošanas vietās neilgi pēc jaunās paaudzes izlološanas. Bari var būt "tīri", bet tikpat labi tie var būt jaukti – dažādas sugas vienkop. Malu malās rudenī skan migrējošo putnu balsis, – lidoņi sasaucas.

Barā ir drošāk, vieglāk, tomēr starp putnu sugām ir arī konsekventi vienatnē ceļojošas.

Daļa gājputnu sugu pieskaitāma izteiktiem dienas migrantiem, cita daļa – nakts migrantiem. Ir arī sugas, kuru pārstāvji uz siltajām zemēm var lidot gan gaišajā, gan tumšajā diennakts periodā.

Putnu rudens migrācijas procesu nav iespējams precīzi prognozēt.

Skaidrs, ka lielāko daļu lidoņu uz siltajām zemēm "dzen", pirmkārt, barības nepietiekamība, nevis aukstuma draudi, lai gan šie faktori ir saistīti – aukstums vairākumam migrantu samazina barību.

Tālajiem migrantiem par signālu lieki nevilcinoties doties prom lielā mērā kalpo arī tā saucamais iekšējais pulkstenis, kas vēsta: dienas kļūst arvien īsākas, tātad laiks noskaņoties ceļam! Bet tuvie migranti rudenī parasti sāk prom ceļu nesteidzīgāk par tālajiem, un, aktīvi barodamies, lēni pārvietojas, līdz sagaida jūtami aukstāka laika iestāšanos. Tikai tad viņi pa īstam mērķtiecīgi startē.

Šogad vairums gājputnu jau ir pametis Latviju.

Tomēr kopējais putnu aizceļošanas un caurceļošanas process mūsu zemē turpināsies līdz pat novembra nogalei, decembrim.

Ir sugas, kuru pārstāvji masveidā uzturas te, kamēr patiesi beidzas pārtika, tad dodas tālāk – uz siltākiem apgabaliem.

Ja kādu gadu ievelkas vasarīgs rudens un pēc tam pienāk silta ziema, zināma daļa no tuvajiem migrantiem vispār neaizlido. Gandrīz allaž pie neaizsalušiem ūdeņiem paliek vairāku ūdensputnu sugu pārstāvji.

Ziemas viesi

Rudens ir periods, kurā Latvijā bieži redzami ieceļotāji (nevis caurceļotāji, bet ieceļotāji jeb ziemas "viesi") – putni, kuri ierodas no aukstākiem ziemeļu apgabaliem. Visvieglāk šīs kategorijas pārstāvji pamanāmi jūras ūdeņos.

Pašsaprotami, ka rudenī, tāpat kā ziemā, pavasarī, vasarā, Latvijā sastopami putni – nometnieki. Tie, kuri šeit uzturas visu gadu. Patiesu nometnieku sugu Latvijā nav daudz. Toties samērā daudz ir nekonsekventu nometnieku – sugas, kuru populācijas viena daļa vēsajā un aukstajā periodā izvēlas daudzmaz stabilu nometnieku statusu, bet otra daļa ceļo vai klejo. Tā nu tas ir: ievērojams skaits no tiem putniem, kurus redzam Latvijā vēsajā un aukstajā gada periodā (un kuri turklāt pārstāv pie mums ligzdojošās un ziemojošās sugas), nemaz nav "mūsējie", bet ir ieceļotāji.

Lielākā daļa no šiem ieceļotājiem (un arī zināma daļa no nometniekiem) var iekļauties grupā – sezonālie klejotāji. Tie ir putni, kas, nepametot dabas zonu, kurā ligzdojuši, rudenī un ziemā veic klejojumus jeb pārlidojumus nenoteiktā attālumā pa nekonkrētiem maršrutiem. Jo bargāki ir meteoroloģiskie apstākļi, jo izteiktāka viņu klejošana.

Migrācijas un klejojumu periodā daudzu sugu putni ieraugāmi vietās, kurās citā laikā viņi parasti neuzturas, tostarp pilsētās.

Vien niecīgs daudzums no migrantiem ātri un pa taisno sasniedz galamērķi. Ja vispār to sasniedz… Migrācijas un klejošanas periods putniem ir sarežģīts un bīstams laiks. Daudzi iet bojā cilvēku tīši vai netīši radīto briesmu, bet galvenokārt spēku izsīkuma dēļ. Arī plēsēji nesnauž.

Visu apkopojot, jāsecina, ka rudenī Latvijas ornitofaunā vērojams sajaukums: var izdoties aplūkot vienlaikus gan vietējos ligzdotājus – gājputnus, kuri vēl nav aizlidojuši, bet aizlidos, gan tos nedaudzos šeit ziemot palikušos putnus no gājputnu kompānijas, kuri nemaz nedosies prom, gan caurlidotājus gājputnus, gan pie mums no aukstākiem reģioniem ziemot ieceļojušos putnus, gan pastāvīgos vietējos ziemotājus – nometniekus, gan klejotājus.

Rakstu sēriju līdzfinansē:

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti