Treijs uzsver, ka pozitīva ietekme uz vēsturiski uzkrājušos riepu apsaimniekošanu un izvešanu ir normatīvo aktu grozījumiem, kas nesen ieviesti un ir vērsti uz šādu teritoriju sakārtošanu. Proti, lai nolietoto riepu uzkrājumu mazinātu, ir pieņemts celt nolietoto riepu pārstrādes un reģenerācijas normas. Līdz 2025. gadam plānots pakāpeniski paaugstināt nolietotu riepu savākšanas mērķi no 65% 2021. gadā līdz 90% 2025. gadā no tirgū laistā apjoma gadā, lai teju visas pārdotās riepas pēc nokalpošanas tiktu pārstrādātas.
No Starta ielas 8 kopumā tika izvestas 1200 tonnas nolietoto riepu netālu esošajā teritorijā. Kā atklāj SIA "3R" īpašnieks Uldis Skrebs, esot bijuši vairāki juridiski aspekti, kas jāsakārto, jo zemes īpašnieks bija viens, bet riepu turētājs bija cits. "Iesaistoties arī ražotāju atbildības sistēmām, varēja atrast finansējumu, lai tās sliktās riepas varētu beidzot izvest un pārstrādāt," norāda Skrebs.
No riepām var iegūt virkni jaunu praktiski pielietojamu produktu, sākot no metāla, ko var izmantot naglu, vadu un cauruļu ražošanai, līdz pat elektrības vadiem, gumijas granulām, kas ir piemērota izejviela sporta, bērnu rotaļu laukumu segumu ražošanai un daudz kam citam. Tiesa gan, ja nolietotās riepas gadiem ilgi atrodas apkārtējā vidē, tad pēc trim gadiem tās, iespējams, vairs nevarēs izmantot granulu ražošanai.
"Kad riepa ir svaigi nobraukta un nav izžuvusi, tad tai gumijai ir pievienotā vērtība, to var izmantot granulu taisīšanai, bet, kad riepa ir novecojusi, tad to var tikai sadedzināt. Mēs kaut ko aizvedām Latvijā uz "SCHWENK" cementa rūpnīcu, kur tās tiek dedzinātas, gan pāršķirojām un aizvedām lielākajiem granulu taisītājiem Eiropā," stāsta Skrebs. Lai ražotu granulas, katra riepa tika rūpīgi izvērtēta. No vienas tonnas riepu var iegūt pat 2/3 tonnas granulu. Lielākā granulu ražotne ir Polijā, no kurienes tālāk tās tiek tirgotas uzņēmumiem, kas izgatavo bērnu rotaļu laukumus, flīzes sporta zālēs vai stadionos. Tāpat ir frakcija, kas arī Polijā tālāk nonāk cementa ražotnē. Var šķist dīvaini, ka Latvijā nolietotās riepas šeit tiek sasmalcinātas, gumija aizvesta uz Poliju, bet pēc tam granulas atkal no Polijas pērkam un vedam uz Latviju, lai ražotu kādus produktus. Taču tas tā tiek darīts mazā apjoma dēļ, jo ar Latvijā esošajām riepām lielai granulu ražošanas rūpnīcai nepietiek.
Vietu, kur šobrīd joprojām ir nesavāktas nolietotās riepas, Latvijā netrūkst. Viena no tādām ir sakoptajai teritorijai blakus esošā riepu izgāztuve Starta ielā 7. "Šis stāsts un situācija nav tik labvēlīga, jo teritorijai ir vairāki īpašnieki un viņi šobrīd nav vēlējušies izvest un apsaimniekot riepas. Arī uzņēmums, kas tur riepas ir uzkrājis, nevēlas neko ar tām darīt," skaidro Treijs. Paredzams, ka pusgada laikā šī situācija atrisināsies, jo Valsts vides dienests ir vērsies pret zemes īpašniekiem un uzdevis teritoriju sakārtot. Ja tas netiek darīts, tiek piemērots paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis un, piespriežot pamatīgu sodu, teritoriju var likt sakārtot piespiedu kārtā.
Diemžēl daudzviet joprojām riepas nonāk mežos un grāvmalās, jo riepas ne vienmēr var ērti un bez maksas nodot. Atstājot nolietotās riepas servisā, par tām ir jāmaksā, bet bezmaksas pieņemšanas punktu nav nemaz tik daudz.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā informē, ka tiks izveidoti papildu risinājumi nolietoto riepu savākšanai – nolietoto riepu pieņemšana to tirdzniecības un maiņas vietās, jauni videi kaitīgo preču savākšanas punkti, iespējas nodot riepas atkritumu dalītās savākšanas laukumos. Tāpat ministrija izvērtēs zemes īpašnieku administratīvās atbildības pastiprināšanas iespējas par teritorijas piesārņošanu. Jautāts, vai riepu gadījumā veiksmīgi varētu darboties kas līdzīgs depozīta sistēmai, Skrebs atbild noraidoši. "Depozīta sistēma riepām varētu darboties, ja es, iegādājoties riepas, par katru samaksāju, piemēram, 1 eiro, un, nododot tās atpakaļ, es to eiro saņemu atpakaļ? Diemžēl tas uz riepām nestrādās, jo divi piemēri –depozīta sistēma uz pudelēm, pudeli mēs izdzeram dienas laikā, kā kurš, tu viņu aizej un nodod. Riepu mēs nenobraucam. Ir cilvēki, kas gada laikā, ir cilvēki, kas 5 vai 6 gadu laikā to riepu nobrauc," skaidro Skrebs.
Jāatceras, jo laicīgāk nodosim nolietotās riepas, jo labāka būs gumijas kvalitāte un tās varēs vieglāk pārstrādāt. Bet, lai to panāktu, ir jānodrošina ērta riepu nodošana un tai jābūt bez maksas.
Rakstu sēriju līdzfinansē:
