Izmēģina arī pretriešanas kaklasiksnu
Kad Mērfijs bija kucēns, viņš nekad netika atstāts viens. Bet tad mīlulim nācās pierast pie jauna ritma, kurā saimniece katru dienu vairākas stundas ir prom.
"Es viņu principā nedzirdu, es viņu vispār nedzirdu – viņš ir kluss, mierīgs sunītis. Viņš, pēc kaimiņu sūdzībām, var saprast, ka rej cauru dienu, kamēr viņš ir atstāts viens pats," klāstīja Mērfija saimniece Ieva Karlsberga.
Brīdī, kad Ieva dodas uz darbu, suns ir mierīgs – bet pēc vienatnē pavadītas stundas krīt panikā un rej visu laiku – līdz aizsmakumam. Ieva atzīst, ka Mērfiju ir izlutinājusi. Suņa acu priekšā vienmēr stāv pilni barības trauki, bet par komandām “nē” un “nedrīkst” Mērfijs nav pat dzirdējis.
"Viņš nebaidās no manis. Viņš vispār nebaidās no manis. Viņam nav nekādu aizliegumu principā," sacīja Ieva.
Lai novērstu skumjās domas, Ieva sunim atstājusi ieslēgtu televizoru, devusi mantiņu ar gardumiem un mēģinājusi arī pretriešanas kaklasiksnu.
"Tā ir siksniņa ar vibrāciju un ar skaņu. Man liekas, ka viņš tieši šobrīd jūt, ka es viņu turu, jo viņam tā nepatīk, un viņš arī beidza riet. Bet tā siksniņa salūza un vairs nav risinājumu," atzina suņa saimniece.
Ko darīt, lai Mērfijs saimnieces prombūtni pārdzīvotu mierīgāk un, vai tiešām siksniņa atrisina problēmu?
Paniskas bailes palikt vienam
Suņu uzvedības eksperts Alberts Čipuštanovs norādīja, ka Mērfija riešana ir tipiska suņu atšķirtības sindroma pazīme. Atšķirtības sindroms ir stresa reakcija, kas parasti rodas stundas laikā pēc saimnieka aiziešanas, sunim izjūtot paniskas bailes palikt vienam.
"Viņš ir ļoti atkarīgs no saviem saimniekiem, un tas izsauc viņam stresu. Tad tas stress var izpausties visādos variantos – gan riešanā, gan pat smagākos variantos čurāšanā un kakāšanā.
Var vienu dienu atnākt mājās un nebūs ne dīvāna, nekā. Viss būs saplēsts un sagrauzts," klāstīja Čipuštanovs.
Nemitīga riešana ir tikai viens no atšķirtības sindroma izpausmes veidiem. Citiem suņiem tā ir urinēšana, atteikšanās no barības, logu, durvju, sienu skrāpēšana, siekalošanās, drebēšana vai mājas demolēšana. Parasti tas saistīts ar iedzimtām nervu sistēmas problēmām.
Diemžēl atšķirtības sindromu veicina arī pats saimnieks – ja sunim tiek veltīta nedalīta uzmanība un atļauts viss.
Līdz gada vecumam Mērfijs nekad netika atstāts viens, un tas nopietni ietekmējis suņa tagadējo stresa līmeni.
"Viņš visu laiku staigā jums līdzi, viņš tā kā astīte visu laiku atrodas kopā ar jums. Tas jau liecina par to, ka viņam ir šausmīgi liela atkarība no jums," sacīja suņu uzvedības eksperts.
Ko darīt?
Otra problēma – sunim nekad nav mācītas komandas. Tādi suņu skolas pamati kā – "sēdi", "guli", "paliec", "blakus" vai "šurp" – ir pirmais solis uz paklausību. Kad Mērfijs to apgūs, Ieva pakāpeniski varēs radināt suni palikt vienam.
"Durvis ir vaļā. Jums vajag pateikt viņam, lai viņš tur paliek, teikt komandu "guli". Bet jūs sēžat šeit, skatāties televizoru. Nevis uz kaut kādām piecām minūtēm, bet, lai būtu stunda, divas, trīs stundas, lai viņš zina, ka viņam jābūt tur, kad jūs esat šeit," teica Čipuštanovs.
Par gulēšanu un palikšanu vietā suns noteikti jāapbalvo ar našķiem.
Sākumā tās var būt dažas sekundes, minūtes, katru reizi intervālu pagarinot – līdz beidzot tās ir vairākas stundas, ko saimnieks var atalgot ar kārtīgu pastaigu.
Otrā fāze – sunim jāiemācās palikt vienam aiz aizvērtām durvīm, kamēr saimniece ir citā istabā.
"Viņam vajag iemācīties, ka viņam tur vienkārši jāguļ un nekas nav jādara. Kad viņš to iemācīsies, vajag pagarināt to laiku. Panāksit to, ka suns jau būs spējīgs palikt bez jums pilnīgi citā telpā aiz slēgtām durvīm, un tas viņam neizsauks tik lielu stresu, kā tagad," skaidroja eksperts.
Pirms iešanas prom, kārtīgi jāpatērē suņa enerģijas krājumi – aktīvi jāspēlējas, jāizstaigājas un jāatkārto paklausības komandas, kas suni nogurdinās arī mentāli.
Eksperts neiesaka lietot pretriešanas siksnas. "Tā vēl pastiprinās to stresu. Viņš var pat saslimt ar kādu citu slimību, kas var būt uz nervu pamata," sacīja Čipuštanovs
Ja sunim un saimniekam ir tik cieša saikne kā Ievai ar Mērfiju, panākt izmaiņas uzvedībā ir kārtīgs izaicinājums. Turpmāk Ievai būs jāmācās pateikt Mērfijam stingru "nē" – par spīti mazajām, brūnajām lūdzēja acīm.
