Ļoti ilgi Irēna atturējās no domas par suni, tomēr līdz sirds dziļumiem internetā viņu uzrunāja stāsts par patversmes iemītnieku Tomiju.
“Tad viņu sauca par Zvirbulīti. Zvirbulīša stāsts bija ļoti sentimentāls, ļoti traģiska viņam tā dzīve pirms tam bijusi, un es teicu, nē, mums vajag viņu, ja nu kāds cits neparūpēsies par viņu,” stāstīja Irēna.
“Tas uzsvars bija uz to, ka viņš ir tāds tikai paijāšanai, tikai lai mīļotu, tikai lai saudzētu, ka viņš ir ļoti tramīgs, ļoti bailīgs, ka iepriekšējās mājās saimnieki viņu ir, visticamāk, ir traumējuši, vismaz tāds bija tas stāsts,” stāstīja Irēna.
Kā var palīdzēt bailīgiem suņiem, padomus deva suņu uzvedības eksperts Alberts Čipuštanovs.
Dažos gadījumos suņiem, tāpat kā cilvēkiem, ar problēmu nav iespējams cīnīties bez medikamentu palīdzības.
Tomija situācijā suņa stresa līmenis ir tik augsts, ka pirmais solis ceļā uz baiļu samazināšanu ir antidepresanti. To nepieciešamību var noteikt tikai vetārsts.
“Lietojot antidepresantus, viņš kļūs ne tik bailīgs, viņam nebūs tik asas reakcijas, nebūs tik tramīgs uz kaut kādiem kairinājumiem,” skaidroja Čipuštanovs.
“Tikai tad, kad mums ir stabils rezultāts, mēs varam pakāpeniski noņemt tos medikamentus un skatīties, atgriežas vai neatgriežas, kā es jau minēju, tā nevēlamā uzvedība,” stāstīja eksperts.
Antidepresanti suņiem jālieto vismaz pusgadu. Aptuveni mēnesi vai divus pēc medikamentu lietošanas var spert nākamo soli – sākt mācīties paklausību.
Paklausība jāmāca, lai suns saprot, ka vajag klausīt saimnieku, ka saimnieks ir galvenais, tāpēc ka pretējā situācijā viņš uzskata, ka viņš var vadīt.
“Kaut vai izskatās, ka viņš nav galvenais mājās, bet tomēr viņš nosaka jums to dzīves ritmu, ko drīkst, ko nedrīkst, kur jums atrasties,” skaidroja Čipuštanovs.
Apmācības noteikti jāveic pie pavadas, lai suni kontrolētu. Jāsāk ar pagalmu, un brīdī, kad suns raujas prom vai pieplok pie zemes, saimnieks nedrīkst pievērst dzīvniekam uzmanību. Ar laiku suns sapratīs, ka baidīties ir lieki.
“Kad tas būs panākts, tad arī, izmantojot pavadu, var jau aizbraukt līdz tuvākajam veikalam un pastaigāt tur starp mašīnām, varbūt neiet pārāk tuvu pie cilvēkiem, bet, ja jūs redzat, ka viņš paliek jau mierīgāks, tad pakāpeniski samazināt attālumu līdz tiem kairinājumiem, kuri izsauc baiļu reakciju,” stāstīja eksperts.
Paralēli apmācībām saimniekam noteikti jāievēro galvenais ieteikums – ignorēt suņa nevēlamo uzvedību.
Nekādu glāstu un mierināšanas baiļu momentos, sunim izrādīt uzmanību ieteicams tikai brīdī, kad viņš ir mierīgs.
“Redziet, kad suns bailīgs, tur vienmēr iet kopā gan bailes kā tādas, gan simulācija, tāpēc ka viņš iemācījies manipulēt ar savām bailēm, viņš iemācījies parādīt, ka viņam ļoti gribas panākt kaut kādu efektu, teiksim, “es negribu, lai tuvojās tie cilvēki pie manis, es gribu būt te viens pats”,” stāstīja Čipuštanovs.
Tieši kliegšanu kā manipulācijas līdzekli Tomijs iemācījies izmantot visefektīvāk.
“Šobrīd viņam no jums faktiski nekas nav vajadzīgs. Viņš zina, ka viņam vienmēr bļoda būs pilna, viņu vienmēr izlaidīs ārā, kad viņš grib ārā, un, ja viņš grib būt iekšā, viņš vienmēr būs iekšā. Šie spēlēšanās noteikumi mazliet jāmaina, viņam jāparāda, ka tomēr jūs esat saimniece un jums vajag noteikt, ko viņam darīt, kā pareizi uzvesties,” ieteica Čipuštanovs.
Tāpat apmācību procesā svarīga ir barošana. Tomijs ir pieradis ēst cilvēku pārtiku – jo gluži vienkārši tā ticis barots, iepriekš dzīvodams pie ķēdes. Tagad suns zina, ka dabūs tikai to, kas viņam garšo – turklāt reizēm no barības atsakās un apēd vēlāk.
Šādu režīmu eksperts iesaka mainīt – barot suni divas reizes dienā un, ja Tomijs uzreiz nesāk ēst, noņemt bļodu nost līdz nākamajai barošanas reizei.
Ja arī jūsu mīlulim ir kāda uzvedības problēma, rakstiet raidījumam “Ķepa uz sirds” uz e-pastu [email protected] un risināsim to kopā ar labākajiem dzīvnieku turēšanas speciālistiem.
