Divas trešdaļas no ekosistēmas ir bojātas masīvas koraļļu izbalēšanas dēļ. Šī ir jau ceturtā reize, kad Lielais Barjerrifs ir pamatīgi izbalējis – vispirms tas notika 1998. un 2002. gadā, bet tagad - 2016. un 2017. gadā.
"Tas ir liels posts. Kad koraļļi bojājas, piemēram, ciklonu dēļ, bojātā platība ir daudz mazāka, kas nozīmē, ka koraļļiem ir iespējas atjaunoties. Bet šāda postaža un atkārtota izbalēšana nozīmē, ka atjaunoties ir daudz grūtāk, un to apdraud klimata pārmaiņas," stāsta Koraļļu rifa pētniecības centra pētnieks Šons Konolijs.
Vēl pirms pieciem gadiem koraļļu bojāejai svarīgāki bija citi iemesli, kā, piemēram, intensīvi tropiskie cikloni un indīgas zivis. Taču tagad vairums zinātnieku ir vienisprātis, ka lielākais koraļļu iznīcības grēkāzis ir globālā sasilšana.
Balēšana notiek, okeāna temperatūrai pieaugot virs normas. Tās rezultātā koraļļi no savas vides padzen aļģes, kas nodrošina tiem barību. Tas koraļļiem liek zaudēt krāsu.
Eksperti norāda, ka arī nedēļu ilga balēšana var novest pie koraļļu nāves un jūras dabiskās vides bojājumiem. Ir nepieciešama teju desmitgade, lai pat visātrāk augošie koraļļi pilnībā atjaunotos.
"Mums zūd laiks, lai glābtu Lielo Barjerrifu. Mums tiešām ir jārunā par ziloni istabā, kas ir globālā sasilšana un globālās siltumnīcas efekta gāzes," saka Koraļļu rifa pētniecības centra direktors Terijs Hjū.
Koraļļi jūras dzīvei ir ļoti svarīgi organismi, jo nodrošina dzīvesvietu dažādiem jūras radījumiem un absorbē lielu daudzumu oglekļa dioksīda.
Lielais Barjerrifs ir pasaulē lielākais koraļļu izveidotais rifs un ir iekļauts ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas pasaules mantojuma sarakstā.
