Piemēram, ledāju kušana satrauc zinātniekus un dabas pētniekus jau vairākus gadu desmitus. Šī gada jūlijā ekspedīcijā aiz polārā loka devās Somijas ledlauzis “MSV Nordica". Kuģa apkalpei nācās secināt, ka vietās, kur arī vasaras mēnešos bija ledus, nu ir atklāta jūra ar trauslu, kūstošu ledus masu.
“Es šeit braucu katru gadu kopš pāgājušās gadsimta 80. gadiem. Dramatiskās izmaiņas ir acīmredzamas. Tur, kur mēs redzējām šķietami neizkausējamu, vairākus metrus biezu ledu, tagad ir atklāta jūra,” saka pētnieks Deivids Sneiders.
Vēl pagājušā gadsimta sākumā bija neiespējami ceļot no Atlantijas uz Kluso okeānu caur Ziemeļrietumu jūras ceļu, jo pat vasarā jūru klāja vairākus metrus biezs ledus. Tagad šis jūras ceļš ir plaši izmantots ledus trūkuma dēļ.
Pēdējo 20 gadu laikā klimats uz Zemes ir būtiski mainījies. To fiksējuši arī NASA satelīti. Ar to palīdzību izveidota vizualizācija, kas ataino, kā mainījusies Zemes biosfēra. Vizualizācijā redzams, kā polārās ledus cepures mainās, atkarībā no gadalaikiem, tāpat iespējams noteikt, kā palielinājušies neapdzīvotie apgabali pasaules okeānos. “Galvenais vēstījums, ko mēs vēlamies sniegt ar šo projektu – Zeme ir dzīva planēta. Tā elpo. Mums par to jārūpējas, jo tās ir mūsu vienīgās mājas, kas jāsaudzē,” uzsver NASA zinātnieks Alekss Kekesi.
Viens no Francijas Provansas apgabala simboliem ir plašie, violetie lavandas lauki. Pēdējo desmitgažu laikā arī šos laukus skārušas klimata pārmaiņas. Sausums būtiski samazinājis lavandas dzīvesciklu.
Iepriekš plašie lavandas lauki sarūk. Vietējie zemnieki pauž bažas, ka, nepanākot vienošanos par jauniem pasākumiem klimata pārmaiņu ierobežošanā, problēmas vērsīsies plašumā.
