Ikreiz, kad dzirdam par kaut kur citos kontinentos notiekošiem plūdiem vai karstuma viļņiem, Latvijas iedzīvotājiem var likties, ka tas ir tālu un klimata pārmaiņas citus reģionus skar vairāk nekā mūs. Taču der atcerēties, ka Latīņamerika, Āzija un Āfrika ir mums daudz tuvāk, nekā sākotnēji varētu likties, īpaši, ja esam kafijas cienītāji. Klimata pārmaiņas pamatīgi ietekmē kafijas nozari.
“Katru gadu saražo ap 10,5 miljoniem tonnu kafijas, un tā ir visvairāk tirgotā lauksaimniecības prece pasaulē. Ja kopumā runājam par izejvielām, tad visvairāk tirgoto izejvielu sarakstā kafija naudas izteiksmē ir otrajā vietā pēc naftas,” skaidroja “Swedbank” investīciju jomas vadītājs Jemeļjanovs.
Visvairāk kafijas šobrīd saražo Brazīlijā, un par otru lielāko kafijas audzētājvalsti kļuvusi ir Vjetnama.
Kā norādīja “Andrito Kafijas grauzdētavas” vadītājs Andris Petkēvičs, Vjetnama kafijas audzētāju pulciņam ir pievienojusies salīdzinoši nesen. Kā nozīmīgas kafijas audzēšanas lielvalstis viņš minēja arī Kolumbiju, Indonēziju un Etiopiju. Centrālamerikas reģionā šajā ziņā dominē Hondurasa un Gvatemala. Tiesa gan, valstīs, kurās kafiju audzē, to patērē salīdzinoši maz – 70% no saražotā tiek eksportēts. Saskaņā ar Jemeļjanova teikto 24% no eksportētā apjoma nonāk Eiropas Savienībā, bet 16% patērē ASV.
“Starp desmit lielākajām kafijas patērētājvalstīm ir tikai viena valsts, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības – tā ir Kanāda, kas sarakstā ierindojas 10. vietā. Visas pārējās valstis, kas visvairāk patērē kafiju, ir no Eiropas Savienības. Pirmajā vietā ir Ziemeļvalstis. Visas pirmās četras vietas. Pirmajā vietā ir Somija, kur uz vienu iedzīvotāju gadā tiek patērēti 12 kilogrami kafijas. Tas ir aptuveni 4 tasītes dienā,” norādīja Jemeļjanovs. Uz šī fona Latvijas iedzīvotāji nav lieli kafijas mīļi – pie mums gadā vidēji viens iedzīvotājs patērē starp 4 un 5 kilogramiem kafijas, kamēr pasaulē kopumā vidēji viens cilvēks patērē 1,3 kilogramus kafijas.
Lai šo apjomu nodrošinātu, kādam ir jāaudzē kafija un, kā stāstīja Petkēvičs, kafijas kultivēšanai nav viena noteikta gadalaika – audzēšanai svarīgs ir viss kalendārais gads.
“Kafijas kokam pēc noziedēšanas sāk veidoties mazie augļi – līdz ražas novākšanai paiet teju deviņi mēneši, bet pats ražas novākšanas laiks ir vidēji no diviem līdz trim mēnešiem ilgs. Daudzi reģioni sastopas ar to, ka kļūst daudz siltāks, taču kafijas kokam vajag mazliet dinamiku – gan temperatūras ziņā, gan tajā, cik kafijas koks vai krūms noteiktā sezonas laikā uzņem lietus ūdeņu. Daudzviet ir pārāk daudz nokrišņu, piemēram, lietus sezona Centrālamerikā ieilgst,” norādīja Petkēvičs.
To, ka klimata pārmaiņu dēļ samazinās kafijas ražas, apstiprināja arī kafijas audzētājs no Kolumbijas Deiro Garsija, kurš kafiju audzē “Finca La Maria” saimniecībā Kaldasas reģionā Kolumbijā. Garsija stāstīja, ka agrāk gada sākumā bija vasara, kad ziedēja kafijas koki, taču pēdējos divos gados vasaras sākumā ir bijis netipiski daudz lietus. “Mitruma dēļ ziedēšana nav gana vienmērīga, un tas negatīvi ietekmē ražu, turklāt šādos apstākļos grūtāk novākt gatavos augļus. 2021. gadā bija liels ražas kritums,” skaidroja Garsija uzsverot, ka turpmāk kafijas ražas varētu būt vēlāk, mazākas un grūtāk paredzamas.
Tikmēr Brazīlijā kafijas audzētāji sastopas ar nokrišņu trūkumu, tāpēc jau vairākas desmitgades viņi ir ieviesuši laistīšanas jeb pilināšanas sistēmas, ar kurām aprīko katru kafijas koku līdz pat 15 tūkstoš hektāru lielajos laukos. Savukārt Kolumbijā problēmas sagādā augsta temperatūra. “Zemākā augstumā, kas ir aptuveni 1200, 1300 metri virs jūras līmeņa, kur vēsturiski kalnu nogāzēs veiksmīgi ir tikusi audzēta kafija, šobrīd temperatūra ir ļoti kāpusi. Tāpēc kafijas audzēšana jāpārceļ augstāk kalnos, kas nozīmē apgūt jaunas teritorijas, tas savukārt nereti nozīmē izzāģēt tur augošos kokus,” skaidroja Petkēvičs.
Rakstu sēriju līdzfinansē:
