Viena no tipiskākajām ainavām Ugandā esošajā Karamodžas rajonā ir gani, kuri no pirmajiem saules stariem līdz pat saulrietam gana lopus. Tuvojoties gada sausākajai sezonai, šie cilvēki kopā ar dzīvniekiem meklēs citu vietu, kur apmesties. Vietas, kurās vasarā līst lietus, tiek ļoti augsti novērtētas.
Ugandā ļoti augstu tiek vērtēti arī lopi. Tur tiek uzskatīts, ka tad, ja cilvēkam pieder kāds dzīvnieks, viņš ir ļoti bagāts. Pēdējo gadu laikā vietējie iedzīvotāji saskaras ar lielām problēmām, ko sagādā klimata pārmaiņas.
"Mums nereti trūkst ūdens... Mēs nevaram izveidot urbumu, no kā iegūt ūdeni. Nereti nākas vest ganāmpulku uz tuvākā kalna apkārtni, kur ūdens ir biežāk sastopams. Ūdens trūkums sagādā slāpes ne tikai lopiem, bet arī mums pašiem," atzinis gans Mudangs Lovals.
Pēdējo 35 gadu laikā Karamodžas rajonā, kā arī daļā no Kenijas un Dienvidsudānas ik gadu reģistrēts vidējās gaisa temperatūras pieaugums.
Vēsturiski pierasts, ka lietus sezona Ugandā ilgst no aprīļa līdz septembrim, savukārt no novembra līdz martam ilgst sausuma periods, tādējādi ļaujot izaudzēt vienu ražu. Pašlaik šāda tendence vairs nav novērojama.
"Gadalaiki ir pilnīgi citādāki. Mēnešos, kad lija, mēs darījām visu, lai izdotos izaudzēt vismaz vienu ražu. Piemēram, janvārī iesējām sēklas. Tās izdīga, taču martā liela daļa no ražas gāja bojā," sacīja lauksaimnieks Maikls Lokvameri.
Vietējās varasiestādes paudušas uztraukumu, jo šāda tendence iesākusi "ķēdes reakciju" - ražai ejot bojā, ļoti daudzi Karamodžas iedzīvotāji ir spiesti cīnīties ar badu, jo nav iespējams saražot pietiekami daudz pārtikas.
Simtiem tūkstoši Āfrikas iedzīvotāju cer, ka, apturot globālo sasilšanu, izdotos mainīt arī dramatisko situāciju valstī. Vietējās varasiestādes gan uzskata, ka ūdenskrātuvju izbūve būtiski atrisinātu daudzas problēmas, it īpaši sausuma periodā.
